Cerību vietā vilšanās

Kādu laiciņu nebiju orientējies,tāpēc bija tāds neliels izsalkums pēc šīs izpriecas un pie reizes gribējās pačolēt vai tie nedaudzie skriešanas treniņi ir devuši kaut kādus augļus. Tad nu kalendārā biju noskatījis ka SYO klubs svētdienā 16.decembrī organizē maču,kurš jau pēc nosaukuma lika noprast ka būs open moorland,bet palasot nolikumu šķita ka varētu būt arī tīri feins mežiņš,bet realitāte izrādījās citādāka. Kad ierados sacensību vietā,pildot dalībnieka anketu nevarēju izlemt kuru distanci skriet-Black vai Brown? it kā jau starpība nav liela 9.2km vs 7.6km,bet kāpuma starpība gan vairāk kā simts metru atšķirība un turklāt gribējās tikt pie ranga punktiem un bija pamatota aizdoma ka black distancei kārtējo reizi aptrūksies dalībnieku skaits lai tiktu pie punktiem(tā arī bija) tapēc tomēr izvēlējos skriet brown.
Uz startu jau pa moorland un dubļiem :) . startā paķeru karti(kaut redzēju kur aizskrien mans konkurents tomēr gribēju pats pārliecināties kur jāskrien) un sameklēju startu un 1kp un aidā...lejā no kalna ! kas ir visai neraksturīgi še UK,jo parasti ja ir kalni tad tajos parasti dzen jau uz 1kp. Tomēr punkta rajonā apjūku(izrādās stāvu divi metri no ieplakas,bet to neredzu) redzu ka mans konkurents kurš startēja pirms manis minūti jau ir ceļā un redzu ka vīrs kurš startēja aiz manis apm min. strauji tuvojas jo izmanto mani kā punkta izcēlēju. Uz otro nedaudz cenšos kāpināt (pirmais laiks) un mukt prom,bet kaut kā smagi ripo uz priekšu. 3kp pret kalnu un jāatrod bedre. redzu ka dzeltenais(pirms manis startējušais) ir aizskrējis krietni pa kreisi un izmanto mūrīti kā drošu piesaisti.pats gan kāpju pa taisno,kur piefiksēju tādu izteiktu ieloku,un saprotu ka virzos tieši uz punktu, un dzeltenais tapat man viņu izceļ. sarkanās bikses(startēja aiz manis) ir jau nedaudz pret kalnu iepalicis-good. uz 4kp principā devos normāli līdz uz ceļa ieraudzītais kp man lika domāt ka tas ir mans,bet izrādās tas starta lukturis :)). lab,kļūda jau nav liela,jo uz tās pašas taciņas tas punkts. Punktu paņemu uzreiz aiz dzeltenā,tad atloku karti un priekšā varen garš etaps. diezgan ilgi pētīju un plānoju savu variantu kamēr dzeltenais jau mūk prom. Etapu uzsāku tāpat kā dzeltenais,gar mūrīti,kur varēja beidzot tīri feini ripot(pa līdzeno nebija nekādu problēmu ripināt ap 4min/km) ta nedaudz nedaudz viņam tuvojos,bet tad uz taciņas nācās apstāties un sašņorēt abus apavus un šis jau aiz kalna bija pazudis,turklāt sarkanās bikses jau bija klāt ! turpināju ripināt pa dubļaino ceļu,tad pa pļavu tad pa taciņu,pāri upītei,līdz atdūros taciņu satikšanās vietā un devos iekšā papardēs vai kas nu tie tādi,un 5kp atradu normāli,bet ļoti pablāvi izpildīts garais etaps. uz 6kp noskrēju precīzi uz vārtiņiem vai precīzāk būtu teikt pārejas vietu pār žogu. un ieskrienot mežā redzu dzelteno aizskrienam 7kp virzienā-ta jau nekur tālu nav. un protams pats sakļūdos uz 6kp -pieskrienu pie zaļajiem krūmājiem un nevaru kp ieraudzīt.jāpaskatās leģendā, nu protams ka punkts ir otrā pusē.uz 7kp cenšos skriet normāli,jo etaps sākumā iet no kalna uz leju un pa tīri feinu mežiņu.kad tieku līdz upītei un dzeloņdrāšu žogam sāku meklēt pārejas vietu.pēc tam normāla siena kur man kaut kāds besis iezadzies un sāpes mugurā kas vienubrīd jau smadzenēs apsver domu par distances neturpināšanu ... bet tomēr saņemos un turpinu.punktam trāpu precīzi,un kad dodos atpakaļ lejā redzu jau sarkanās bikses rāpjamies pa sienu. 8to principā paņemu normāli,bet šis jau turpat aizmugurē. un tad sākas kāpiens uz taciņu-tas bija man patiešām smagi jo kalnos esmu vēl diezgan vājš.beidzot tieku uz taciņas un varu atsākt skriet.lielākā daļa etapa ved pa taciņām,kur ta normāli ieskrieties vēl neļauj tas iepriekšējais kalns un nesenās domas par izstāšanos.kad esmu jau nonācis līdz tam nelielajam mežiņam redzu ka dzeltenais izskrien no tā-tātad nav pārāk tālu.ieskrienot mežiņā jūtu ka spēki atgriezušies un pielieku soli.skrienot laukā no punkta uz taciņas satieku sarkanās bikses un vienu jaunieti.tagad vēl vairak pielieku soli un uzņemu tempu,tieku līdz lielajam ceļam un jau ripoju brīžiem zem 4min/km. pametu skatu atpakaļ un redzu ka esmu jau izveidojis lielāku atstarpi starp mani un sarkanajām biksēm.no ceļa ieskrienu pļavā un cenšos šo kalnu uzskriet.kad esmu augšā un punkta vieta jau praktiski redzama,pamanu arī dzelteno,kurš nav pārāk tālu. paņemu 10kp,bet sarkanās bikses vēl nemanu kalna augšā. nu jau pa šīm pļavām ielieku normālā robā un ātrums brīžiem ir ap 3:30min/km,jo etaps ved pa līdzeno. vēlreiz pa taciņu pa kuru jau šodien vienreiz skrēju,tik pretējā virzienā un šeit arī cenšos neslinkot.kad esmu uz taciņas,no kuras principā 11kp jau ir redzams ieraugu arī dzelteno-esmu vēl vairāk pietuvojies. arī šeit vēl jūtu spēks ir,un pret kalnu arī uskrienu un esmu jau gandrīz dzelteno noķēris,bet tad uzreiz pēc 11kp paņemšanas skrienot no kalna lejup sāk raut krampjus abās kājās augšstilbam aizmugurē... ja vēl būtu līdzens,bet tie open moorland mošķi kur kājas jācilā,un kā kāju ceļ tā rauj krampī.es tik nodomāju:"oi bļin,tik tuvu jau beidzot biju deltenajam,bet tagad viņš no kalna attālinās no manis" pēc kāda brītiņa no soļošanas atkal mēģinu lēnītēm sākt skriet un vairs tā nerauj. ok. dzeltenais man lieliski izceļ 12kp bedrē. tapat izmantoju viņa muguru uz 13kp kurš arī bedrē (tādas paprāvas tās bedres bija) un šeit man par spīti tam ka ne visai ātri šķiet pārvietojos bija labākais laiks,un uz 14kp es jau dzeltenajam paskrienu garām,jo solis atgriezies un viņš tāds lēns un pārlieku uzmanīgs palika šajā bedru rajonā.škiet arī 14kp man labākais laiks un nu tik vairs viens kp palicis. Beidzot! uz to gan sanāk nedaudz šķībi,bet liels laika zaudējums tas nav un finišā jau tā kārtīgi uzskrienu. Fūūū. 1h12min nieka:) un distance pieveikta. bet nu jāsaka ka tas izsalkums netika remdēts,jo ko šitādu man īsti negribējās.gribējās tādu feinu mežu kā Andim bija.bet nu tas laikam jāatstāj uz nākamo gadu,jo šogad tās bija(visticamāk) pēdējās orientēšanās sacensības priekš manis. Kaut kā neticas ka ziemīšu brīvdienās Latvijā man gribēsies piedalīties kādā ziemas(vistiešākajā nozīmē) magnētā.
Pēc šī mača sapratu ka 1)pa līdzeno skriet man lielas problēmas nesagādā un varu pat tīri normāli ripināt
2)kalnos esmu lēns un vājš-tas cerams ar jauno gadu tiks mainīts. 3)pat pie 9km skriešanas man vēl tomēr spēka bija,tā ka skriešana kaut pa līdzenu tomēr spēka rezerves ir devusi-jāturpina tik.

Rezultāti  spliti

Visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno Gadu !!!

Novembris

Jāuzraksta tak kas labs sadarīts Novembrī :). Nu nekā jau diži laba laikam nebija,bet nu tomēr. 3.Novembrī rīta pusē devos uz Līdsu,kur Richard Foster rīkoja sestdienas treniņmaču Leeds universitātes apkaimē,kur pirms gada notika Fat Rascal sprinta gonka ar iedzīšanu. Distanci neklapēju uz pilnu,bet pa kādai muļķīgai kļūdai tāpat sanāca. Pēc finiša Ričardam palīdzēju novākt daļu kp,tā ka sanāca tāds samērā normāls treniņš. Tad kopā ar to pašu Ričardu devāmies vispirms uz viņa mājām,kur iedzērām tēju un devāmies uz YHOA night league 1.posmu,kuru šogad organizēja SYO.un notika tas pērnā gada Britu čempja garās distances kart ē. Par šo maču bija daudz dažādas atsauksmes-lielākoties ne visai pozitīvas. Pašam ar palika atmiņā ar neko pozitīvu.Jau ceļā uz 1.kp skrienot pa ceļu uz leju diezgan smagi pagriezu kreisās kājas potīti.Pirmie divi kp kā daudzi izteicās priekš šāda līmeņa mača bija daudz par sarežģītu priekš nakts distances(var jau būt,bet es domāju ka ja man būtu normāls lukturis,tad vismaz uz otro kp nebūtu tik lielu problēmu). uz 3kp ar kaut ko tur vandījos pa kp rajonu bet dēļ vājās redzamības neko nevarēju saprast,līdz pavisam nejauši punktam uzdūros.4kp rajons dabā izskatījās pavisam citādāk nekā kartē zimēts,turklāt kp nebija gluži tur kur viņam jābūt un vēl labāk ka SI stacija nebija :). Uz 5kp skrēju kopā ar jauniešu spīdekli Zack Field un kp smuki atradām,tad viņš no manis ar savu prožektoru viegli aizbēga(man nebija spēka) un 6kp jau meklēju ar citiem kompanjoniem.Par šo kp ar bija daudz diskusiju un šķiet ka tas ar nebija īsti riktīgā vietā?? 7ais lai arī tāds viltīgs priekš nakts,tomēr atradu labi,tāpat kā 8 un 9kp. 10kp arī problēmas nesagādāja,bet uz 11 jau sākās jautrība-pārskrienot lielo ceļu domāju skriet virzienā līdz atduršos pret mūrīti-long story short-dabā bija divi pabrangi ceļi,kuru kartē diemžēl nebija.12ais tāds peldošs bet daudz laika tur neatstāju.toties uz 13kp "iepeldēju" velns zin kur. škiet ka 14kp rajonā arī nebija riktīgi ar taciņām-divreiz gāju uz kp no vienas un tās pašas vietas un kaut kā šķita ka tās taciņas tur nedaudz vairāk kā kartē.15-no problem. uz 16kp skrienu-šķērsoju vienu taciņu,tad otru un nu var sākt meklēt to klajumiņu... atradu,bet kp nav. pat pēc attālumiem sakrita ka tam jābūt īstajam klajumiņam,bet kp bija novietots kaut kur ko īsti nevar nosaukt par atklātu vietu,vismaz ne salīdzinājumā ar to ko es pirms tam atradu. Beigas jau formalitāte,kaut uz pēdējo kp skrienot caur zaļi strīpoto kājās sāka raut krampjus. Distancē tika pavadīts sasodīti daudz laika,un pēc šāda mača bija  visai dalītas izjūtas par nakts mačiem šosezon :) iespējams ka kaut kur uzskriešu,bet ļoti iespējams ka atstāšu visu uz dienas mačiem.

18.novembrī LND,devos uz Ilkley,Middleton woods,lai uzskrietu AIRE rīkotajā vidējā distancē. Šoreiz 5.6km un veseli 30kp. Distance kā jau ierasts divās daļās,jo karte samērā maza. Iesāku labi,pat pats biju pārsteigts ka uz 1kp 1laiks,bet uz 2kp jau kaut ko neiebraucu,laikam dēļ mazā mēroga-1:5000. Lielu daļu distances man bija kompanjons,kurš vēroja manu muguru,apvidus bija diezgan dubļains-skriet pret kalnu bija grūti,jo meta atpakaļ,skriet no kalna bija nedaudz bīstami,skriet pa nogāzi arī bija ne vieglākais uzdevums un ceļi bija viena normāla dubļu vanna. Kļūdas bija,bet ne anormālas.bija viena diezgan dumja kļūda,kur mans kompanjons aizmuka uz brīdi no manis,jo šķērsojot lielo ceļu nez kāpēc domāju ka to daru pa citiem vārtiņiem. Visu distanci principā bija sajūta ka esmu arī diezgan lēns,bet beigās tik daudz nemaz nezaudēju. Un prieks bija par to ka etapos kas bija pret kalnu man bija diezgan labi starplaiki.Rezultāti 

Tu nevari paskriet ātrāk nekā tu vari (mission accomplished)

Tātād pagājušosestdien un svētdien bija divas dienas un 3 o-distances ko pieveikt. Sākšu ar sestdienu.Šo maču savā ziņā jau gaidīju gandrīz gadu,jo dikti patikās šis formāts-sprinta(manas iecienītās) distances, turklāt fināla skrējiens ir ar iedzīšanas startu. Lieki teikt un atkal pieminēt ka pērn sanāca totāla izgāšanās iedzīšanas skrējienā,tādēļ šogad biju noteikti noskaņojies kaujinieciskāk un biju daudz pārliecinātāks ka spēšu distances veikt ar minimālām kļūdām.Mērķis pirms šīm sacensībām bija TOP-3 kopējos rezultātos.Jo kā jau rakstīju iepriekš,tad uzstādīt mērķi uzlabot pagājušā gada rezultātu būtu stulbi.
Holt Park-sprint prologue
Distance bija 3.17 km ar 23kp un pa ieliņām, kas jau kārtējo reizi lika maximāli koncentrēties tam ko dari.Skrēju ar jauniegūtajiem apaviem kas viegli kā tukša plastmasas pudele un šķiet ka būs labi skriešanai pa cietu segumu. Sākums bija ok,līdz uz 4kp bik aizrāvu garām,kas šķiet bija lielākā kļūda distancē.Bija pāris variantu kļūdas,kas gan daudz laika domāju ka neprasīja.Tāpēc kad finišēju jutos samērā apmierināts ar paveikto,bet liels bij mans pārsteigums kad nolasīju savu SI un saņēmu lapiņu uz kuras bija mans rezultāts 16:29 un pašreizējais līderis 14:33 !!!  es protams uzreiz Stīvam jautāju kam tad tas padevies ? Pēc ielūkošanās monitora ekrānā un nelaielas pauzes saņēmu atbildi - Chris Smithard (šī gada Britu čempions sprintā) viss skaidrs.Arī Ian Nixon ir  noskrējis labu skrējienu,kas ir daudz aiz līdera,bet ļoti daudz priekšā 3.vietas īpašniekam(šķiet ka tas puisis kurš pērn uzvarēja prologu) Ar Leonu atkal esam blakus,tik šogad mainītās pozīcijās-es esmu iedzinējs un to darīšu par 2sekundēm. Gaidam finālu,kur solās būt(cerams) aizraujoša cīņa par 3 līdz 6.vietu(par mērķa izpildi būs jāpasvīst). Rezultāti  spliti  un šeit arī video  (tā pati distance)
Golden Acre Park-chasing sprint
Ierodoties fināla parkā (samērā zināmā) vēl ir gana daudz laika līdz startam,tāpēc pirms vēl KP nav izlikti nolemju apskriet lēnā riksītī ap parka dīķi. Pēc jau pavisam neilga laiciņa jau apjaušu ka tiekam stādināti uz starta līnijas iedzīšanas skrējienam. Pirms starta padzirdēju ka būs taurenītis -YES. Šķiet ka pirms gada kad uzzināju kur būs šī gada Fat Rascal galvenajam distanču plānotājam Chris Burden izteicu domu ka būtu forši ja fināla skrējienā būtu taurenītis.
Skatos kā aizskrien C.Smithard,tad Nixons,tad Carl Edmonds.Vien pāris sekundes un Leons saņem karti un uzreiz jau arī es.Plāns ir pirmo kp paņemt pirms Leona,kas izdodas vien kādas sekundes 2as.Tiesa gan saņemot karti kādu laiciņu man neizdevās uztaustīt pirmo kp.Šķiet nebiju iedomājies ka tas būs jau uzreiz tauriņa centrs. Dodoties laukā no kp pamanu ka Jack Wood jau mūs noķēris pa 10sek,bet tam nepievēršu uzmanību un koncentrējos uz savu distanci un pēc brītiņa saprotu ka esmu viens(tiem abiem laikam taurenītis ved vispirms otrā virzienā). 2kp bez problēmām. Ceļā uz 3kp man pretī skrien C.Edmonds (viņam tauriņš pretējā virzienā,kas gan manuprāt nav īsti korekti,jo tad distances nav gluži vienādas).3,4,5kp bez lielām problēmām.uz 6to neliels līkumiņš,bet ir ok.paņemu 7kp un vēlreiz(pēdējoreiz) paviesojos tauriņa centrā 8kp,atloku karti uz 9kp-oi jopcik,vēl viens tauriņš :D un pēc tā tik viens kp,tā ka šo distanci varētu nosaukt par vienu lielu taureni :). Uz 9kp labs orientieris-akmens.10,11 no problem.uz 12 zaudēju krietni daudz laika dēļ neizlēmības kā doties uz šo kp. Esot jau augšā uz pļavas pamanu Jack Wood izlienam no džungļiem.Ir mugura kurai sekot uz 13kp(tauriņa centrs) tālāk mums distance sakrīt, un es saprotu ka šī ir cīņa par 4,5vietu(ir pārliecība ka Leons šajā apvidū ir iepalicis, un nav īsti zināms kur un kā veicas Carl Edmonds,kurš startēja apmēram 20sek pirms manis). Izskrienam vēlreiz uz pļavas un saprotu to ka skrienu cik varu,bet Džekam netuvojos, un ir pat sajūta ka viņam ir vēl ātruma rezerves... Viņam neliela kļūdiņa pie 15kp,kas ļauj man nedaudz samazināt atstarpi.Izmantoju viņa muguru uz 16kp un pamanu ka Steve Watkins,kuram ta pati distance tik viņš mums konkurents nav jo ir pie 40niekiem,ir te pat aiz muguras. Vēlreiz izskrienam uz pļavas un redzu ka Jack skrien tā šķībi... tik nodomāju ka te ir mana izdevība,jo palikuši vien šis,tauriņa centrs un pēdējais kp. Kā pats Džeks teica,tad izskrienot uz pļavas kartē bija skatījies uz 12kp un devies tajā virzienā,līdz paskatījies atpakaļ un redzējis mūs atzīmējamies 17kp un sapratis kļūdu. Skrienot uz 18kp priekšā sev ieraugu Carl Edmonds,kurš izskatās ka nav tik pārliecināts par savām darbībām ar kurām šķiet pilsētas apvidū problēmu nav, un ir salīdzinoši lēns.Punktu paņemu uzreiz aiz viņa (to var redzēt video :) ) un bik priekšā Steve. Carl pavisam jocīgi iziet no šī punkta-10kp virzienā,es pats tik močīju laukā uz ceļa,kas gan man arī daudz taisni nesanāk,jo Steve un kameras vīrs jau man priekšā.Uz ceļa ieslēdzu lielāku ātrumu un paskrienu garām filmētājam, un mēģinu ķert rokā Steve.Kalna pakājē šķiet diezgan viegli tieku viņam garām,pārskrienu pār tiltiņu,pieskrienu pie kp un jūtu ka Jack Woods mūs ir noķēris-doma viena, atpakaļ neskatos un pēc pīkstiena izdzirdēšanas maucu cik ir iekšā,jo tagad droši zinu ka šī ir cīņa par 3.vietu Tā sen nebiju skrējis finišu,bija sajūta ka tūliņ sirds pa muti izrāpos, bet Džeks man tāpat tuvojas.Kāpēc tas finišs ir tik tālu?? jūtu ka man vairs nav spēka turēt šo ap 2:18min/km ātrumu un vien aptuveni 10m pirms finiša padodos...,bet ne jau bezcerīgi,jo Džeks jau ar ne pa jokam bija to finišu skrūvējis un nevarēja uzreiz savu identu iedabūt caurumā,kur es jau biju klāt un tā feini(pat ne rupji)spēju savējo nopīkstināt pirmais :D. njāāā.šāda cīņa vēl nebija man bijusi .žēl ka kameras vīrs to visu nenofilmēja,kaut nekur tālu jau viņš nebija.

Pēc finiša ar Jack Woods papļāpājām par šo cīņu un vēl šo to, sapazinos ar Britu čempionu. Tā vien šķiet ka šis būs pārcēlies uz dzīvi šeit, iespējams ka Leeds universitātes students,jo pirms divām nedēļām bija AIRE sestdienas treniņmačā.To jau laiks rādīs vai pagodinās ar savu klātbūtni vēl tuvējos mačus.
Varētu teikt ka labs mačiņš padevās,jo vēlreiz samērā veiksmīgi nostartēju šajā parkā, un mērķis tika izpildīts 100%.jā jā, gribas sevi uzslavēt,jo TOP-3 beigu beigās izdevās sasniegt un vēl pirms tam sev noteicu ka vēlos noskriet maksimāli tīri, tā ka tās salīdzinoši mazās kļudiņas šoreiz neskaitu.Interesants fakts-abas distances esmu noskrējis identisku garumu :)  tā arī vajag mācēt. rezultāti spliti + video  ,kur esmu redzams startā un īsi pirms finiša.

Svētdiena -Yeadon.
Šeit ierados ar domu daudz netrakot,daudz nekļūdīties un sasniegt TOP-6. Principā tas viss izdevās,ja neskaita,ka šur tur tomēr paspiedu. Sapratu to ka Leons ir lieliskā formā,jo daudzos etapos ir bijis krietni ātrāks kā uzvarētājs Ian Nixon,kurš nu galīgi nav liekams maisiņā pie lēnajiem :D.

Rezultāti spliti

5 runči labāki par 2 kucēm

Ļoti sen neesmu neko rakstījis, bet kā jau Andim reiz teicu, tad atšķirībā no pagājušā gada, šogad biju apņēmies to lietiņu mainīt. Kas tad pa šo laiku ir noticis? Nu pirmkārt orientieristu dzīvē lielus priekus atnesa Bērcis ar divām medaļām PČ un fantastisko startu Jukola pirmajā etapā un EČ stafetēs. Pats esmu pamainījis dzīvesvietu bet ne tik tālu kā Andis. Tepat AIRE rajonā vēl esmu. Par saviem O-piedzīvojumiem par visu pēc kārtas.

York City race

Jūnija sākumā bija kārtējais York City race uz kuru bija jādodas jau 3 reizi.Kaut gan par sevi joprojām lika manīt kreisā kāja un nedaudz arī labā, un skriet pa cietu segumu dikti garus gabalus nav veselīgi, tomēr izlaist negribējās. Plāns bija vienkāršs-skriet komfortabli,neforsēt un censties distanci veikt bez kļūdām. Tas principā gandrīz izdevās.Kļūda tika pieļauta uz 16kp,kur aizskrēju garām vajadzīgajai mazajai sānieliņai. Interesants bija distances sākums ar ļoti īsiem etapiņiem pa tādu kā parku ar tenisa kortiem upīti utt. Tur sāku tieši kā gribēju-samērā lēni, bet netaisot kļūdas. un interesanti bija pēc tam vērot splitus un redzēt ka tieši šeit no 3-5kp esmu bijis vadībā :) Beigās jau sāku just traumiņas,jo bija jau arī krietni tuvu 9km noskriets kaut distances garums bija vien 5.5km . Iegūta 9.vieta kas ir normāli.

Magnēts

Pēc apmēram divām nedēļām bija brīvdienas,kuras tika pavadītas Latvijā un kā tad bez orientēšanās? Jau iepriekš tika noskatīts, kur šajā laikā notiek Magnēti un izplānots uz kuriem tad doties. Jau otrajā dienā pēc ierašanās magnēts notika pie Alfas pa slaveno Biķernieku mežu. Zināju uz ko gatavoties-smalks reljefs lielākoties un diezgan aizaudzis.Tāpēc centos nepsihot un pielabot O-tehniku.Diemžēl bez kļūdām neiztikt un vienu tādu pieļāvu uz samērā interesantu kp-bedre pilnīgā līdzenumā un totālā biezoknī :D Tur pa tiem lapenājiem ar mani reizē ganījās kādi 10 cilvēki, līdz kāds uzkāpa tam punktam.Vēl es pamanījos pārķert etapu dēļ jautrā distances plānojuma.Finišēju samērā apmierināts, bija patīkamas sajūtas skriet Latvijas mežā,kurš pilns ar orientieristiem.Rezultāti.  Uzreiz pēc Jāņiem bija magnēts Carnikavā.Kā tad uz šādu dāvanu neierasties-ar kājām nieka 30min. Lija gan traki,visu laiku, tā ka sanāca pa lietu skriet, bet nu neko.Gribējās labi noorientēties kas gan beigās nesanāca.Jocīga kartes kvalitāte. Pēc finiša satiku Toļiku un Līsmani ar kuriem tad drusku papļāpāju. Rezultāti .

Kāpa-3

Nu šīs sacensības protams bija galvenais orientēšanās iemesls manai vizītei.Kopš uzsāku orientierista gaitas Kāpa-3 neesmu izlaidis ne reizi un šis man bija jau 16tais Induļa daudzdiennieks.Bija skaidrs ka še nebūs nekāds magnēts un paorientēties nāksies maķenīt, turklāt vēl 1:15000 mērogs, kurā nav skriets nereāli sen.Lai arī M21S grupa, tomēr dalībnieku saraksts lika noprast ka viegli šeit nebūs.

1.diena

Skrēju uz startu ar domu, ka laiks ir, iesildīties un pastaipīties gan jau paspēšu, bet nekā.Tik daudz sen neredzētu seju un bārdu, ka bija ar visiem kāds vārds jāpārmij un te jau mans starta laiks bija klāt.Bija grūti piecpadsmitniecē skriet, bet sākums bija ok un S grupas censoņus lasīju kā mellenes vienu pēc otras-tādi bosiki kā Edijs fon Šmits, Jubis vecākais un vēl dažas neredzētas sejas. Protams bija kļūdas, kur ta bez tām? Finišēju cienijāmā pozīcijā pēc pirmās dienas un varēju iet baudīt LV beer saulītē :). 

2.diena

Atnesa tikpat smuku laiku kā pirmā.Pirms starta iesildīju muskuļus,ieņamāju ko enerģisku un aidā uz startu. Šajā dienā jau veicās labāk.Jau no pirmajiem kp tīri labi lasījās karte un lukturu atrašana lielas problēmas nesagādāja. Veicās tik labi patiesībā ka pie 6 un 8 kp pat biju vadībā,kuru gan tūliņpat palaidu un atstāju Pļaviņu mežos,jo garajā etapā pieļāvu rupju kļūdu-skriet pa taisno caur izcirtumu. un pēc tam vēl neilgi pirms kp apjuku un pazudos. Beigās kad bija palikuši vien 2kp un zinot savu atrašanās vietu tāpat uztaisīju kļūdu,proti, ieraudzīju Šmitiņu un redzēju ka šis skrien tajā pat virzienā un nodomāju, ka lai arī cita grupa,bet gan jau skrien uz to pašu kp un tik laižu līdzi.Laidu līdzi kamēr attapos ka šis jau skrien pa tālu:)-losis es.Šeit es principā pazaudēju 4.vietu un iespējams arī iespēju pacīnīties pat par TOP-3. Rezultāti un kopējie, kur biju jau 3vietas atkarojis.  Vakarā ar Kažu un Ediju fon Šmitu dzerot alu un sidru izdomājām izmēģināt Taku-o.Tā arī trijatā devāmies distancē vēl pat īsti nesaprotot kas un kā te jādara... cik nu mums izskaidroja un cik pieleca, bet bija jautri, tik žēl ka alus beidzās. Pavīdēja jau doma ka kaut kur tuvāk bodei varētu aižāpot pakaļ. Noķērām pašu Taku lielskungu, kurš mums sāka mācīt kā "jāšauj",bet patiesībā mums līdz viņa satikšanai un pēc tam kad bijām aizlaidušies no viņa veicās krietni labāk. Kaut gan beigās tāpat viņš mums piekāpās :D  Protams ka otrās dienas vakarā balle, kur bija samērā jautri un pie galdiņiem sēdēja pārsvarā S grupas čaļi, un jau sākās cīņa pirms trešās dienas starta :D Rūdis nedaudz iedzirdīja leišus kas mūsu grupā bija starp vadošajiem, Burkāns pats sevi sadzirdīja, Pauliņš mūs izklaidēja ar jokiem par un ar Aldi :)  bija jautrs vakars,bet ne tik daudz rīts...

3.diena

Sajūtas ne no tām plaukstošajām.Kaut kā nokļuvu līdz startam,bet jūtu ka skriet ir grūti.Tas ka esmu 9.vietā un 6nieks principā tepat ir, lika man nedaudz saņemties, kaut gan ticība bija maza ka ar šādām sajūtām būšu kalnu gāzējs.Startēju kopā ar savu kluba biedru Austri, kurš lēnām bet pa ceļu attālinājās...njāā.Bija pāris kļūdiņas jau sākumā, tad pie kāda 6kp purvos noķēru Ozonieti Arvi Gelbi, un abi izlēmām ka šis ir komfortabls temps un laba kompānija lai turpinātu distanci kopā. Ilgi gan tas nebija jo,pie šķiet 7kp un dzirdināšanas mūs noķēra (mani pa 7min) Rūdis. Rūdža tik uzsauc davai maucam kopā.nu bet loģiski. Uzreiz temps pieauga jūtami, man bija nedaudz jāsaņemas lai nepadotos.Skrienot gar viena izcirtuma malu pavērās labs skats pa kreisi-Milzīgs Pļaviņu alnis kapāja pa to pašu izcirtumu.Atzīšos ka brīžiem es skrienot ar šādu ātrumu to 1:15000 nespēju lasīt.Beigās ar Rūdi nedaudz aizmukām no Arvja pret kalnu,bet turpat uz pēdējo kp pieļāvām kļūdu. Finišēju daudz gandarītāks nekā ja viens un krietni ilgāk būtu veicis šo distanci.Rezultāti 3.dienai. Un milzīgs paldies Rūdim kurš mani burtiski ievilka TOP-6  un tik par pāris sekundēm tika apsteigts pirmās dienas uzvarētājs !!! Tā ka principā Kāpa beidzās uz pozitīvas nots :)

Magnēts jau atkal.

Un jau atkal,gluži kā pērn,Mangaļsalā. Šoreiz gan kājās pēc kāpas nebija ne miņas no svaiguma, un līdz ar to skrējiens padevās pavisam pliekans

Sprinta stafetes.

Pēc Latvijas apciemošanas orientēšanās kādu laiciņu netika baudīta,jo diezgan maz kas te pa vasaru notiek. Tā ka 1.septembrī bija pirmais skrējiens kopš jūlija sākuma. Šoreiz tās bija sprinta stafetes Šefīldā, kas šeit notika pirmo reizi. Bet jāsaka gan ka biju gaidījis ko inčīgāku-kartes mērogs tā jau mazs, un tik un tā salasīt bija grūti +farsti tādi ka skrējēji vislaik skraidīja krustu šķērsu.Beigu beigās mēs ieņēmām 6.vietu turpat aiz AIRE 1ās kočiņas un kā mans komandas biedrs Tims teica,tad ļoti sabalansēta komanda mums-visi iekļāvāmies 4sekunžu robežās.Rezultāti

Wombwell

Tā nu sanāca ka nākamās sacensības arī bija SYO rīkotas. Izvēlējos skriet Blue distanci,jo galīgi nejutos svaigs pēc iepriekšējās dienas.Kartes kvalitāte pārsteidza.Tā bija tāda kā mazajos sestdienas treniņmačos pa 2paundi-pavisam blāva. Līdz ar to piem.9kp uz kartes aplītī vispār neko nevar redzēt,kaut gan tur veģetācijas robežai jābūt. Kļūda bija jau uz 1kp kas nekad nav labi.bija vēl pāris kļūdas bet ne milzīgas,skriet bija grūti un iegūtā 2. vieta itin nekādu gandarījumu nesniedza jo zaudēts tika sasodīti daudz.

London City race

Uz šīm atrakcijām devos jau 3 reizi un varētu būt ka no Latvijas censoņiem esmu šajās sacensībās startējis visbiežāk. Skrējās tīri labi,un pirms sava starta jau redzēju provizoriskos rezultātus,kur līderim bija ap 56min.tad  nu nolēmu ka nebūtu slikti ja beigās mans rezultāts arī būtu ap stundu,jebšu bik zem stundas.Sasodīti daudz laika zaudēju tajā pat vietā,kur pērn.Tik šoreiz zaudēju uz to ka ļoti ilgi stāvēju un meklēju labāko variantu,lai neieskrietu strupceļos vai kaut kādos galīgos mēslos kā pagājušogad.Līdz ar to daudz pozīcijas tur zaudētas tika.Bet beigās tik un tā izdevās palīst zem stundas un rezultāts samērā iepriecinošs. te arī spliti. Žēl gan ka nevienu citu no Latviešiem nesatiku(Andis,A.Jansons,J.Baško un K.Jaudzems ne DR.) ar pēdējiem trim savā laikā vienā grupā vienu gadu sanāca skriet :)

CSC Final

Pirmais ceļojums uz Skotiju.Kalni pamatīgi,lietus līst,vēlme doties atklātajā kalnā nav īpaši liela, bet nu kas jādara,tas jādara. Pirms starta satiku Mežmalieti Arni Saltumu,kuram šāda tipa kartes nav svešas. Principā domāju ka šo skrējienu neaizmirsīšu-pa tik vējainu un lietainu laiku nekad nebiju skrējis, un nav brīnums,ka bez vējjakām uz startu nelaida. Pats kļūdas principā lielas netaisīju,tik galīgi nu galīgi nevarēju pavilkties. Ļoti teicami nostartēja kluba biedrs Ian Nixon un vēl vairāki AIREs džeki parādīja labus rez. Bet visus pamatīgi piesmēja Murray Strain,kurš vēl pamanījās pieļaut kļūdu(kur pat šķiet es viņu biju vinējis) Milzīgs bija prieks ka pēc dažām dienām(uz vietas kaut kas bija nobrucis,un rezultātus uz papīras ar zīmuli organizatori nevēlējās rēķināt) uzzinājām ka AIRE pēc divu gadu 5vietas izcīnīšanas spēra milzīgu soli uz priekšu un paņēma galveno balvu. Rezultāti. spliti

Esholt

un visbeidzot aizdevos uz vienu AIRE sestdienas treniņmaču Esholt Woods,kur biju pabijis vienreiz vairāk kā pirms 2,5gadiem. Šo pasākumu bija pagodinājis Britu čempions sprintā Chris Smithard,kurš arī uzvarēja. Mans mērķis bija noskriet bez kļūdām kas izdevās līdz 14kp,kur kļūda,bet ta normāli. Interesanti ka Jack Wood pirms starta runāja ar čempionu un šim teica ka tik līdz pusdistancei skries un pēc tam metīs mieru un nāks atpakaļ.Ko principā viņš arī darīja,jo es viņu redzēju distancē soļojam, bet par cik atzīmēšanās te godīgumu tad viņam gan bija ieskaitīts rezultāts un 2.vieta :)))   ejot caur mežu uz vilcienu pēc distances pētīju karti un radās vairāki jautājumi-kāda vella pēc pie viena ceļa kartē ir iezīmēts viens akmens a dabā ir vēl divi tikpat lieli,bet kartē nava, un kamdēļ viena mikroieplaka dabā ir apm. 1.5x1.5m bet otra bij vairāk kā uz pusi lielāka un atgādināja jau normālu ieplaku... tas nu tā :))  

Tagad briest inčīgas sprinta gonkas rīt ar iedzīšanas skrējienu,kur pērn totāli izgāzos. Šogad doma ir to neatkārtot un uzstādīt mērķi uzlabot pagājušā gada rezultātu būtu ļot stulbi, tādēļ es gribu sev izvirzīt mērķi TOP-3.viegli nebūs,jo ir pieteikušies pagājušā gada lieliski skrejošais Carl Edmonds, šobrīd superformā esošais Ian Nixon, un vēl vairāki urban superstāri kā Leons un jaunā zvaigzne Joe. Bet es cīnīšos, cīnīšos līdz galam :) svētdien ar pieteicu dalību vienās urban gonkās.

Shaw Cross meistarsacīkstes

Vienas no lielākajām un apmeklētākajām sacīkstēm UK, Shaw Cross. Šos mačus protams garām laist nedrīkstēja, jo šeit piedalīties vien ir prestiža lieta. Kā nekā dalību ņem tikai aicinātie sportisti, tātad līmenis visai augsts. Atzīmēšanās sistēma- bezkontakta. nekur nekas nav jābāž, jāliek, tik jānoskrien garām KP, tātad arī laiks uz atzīmēšanos tiek ietaupīts. Viss bija super. Kā redzams kļūdas pieļautas tikpat kā netika, ja nu vien neliela aizdomāšanās un pāris lieki soļi etapā uz 5KP.Tiku arī pirmajā trijniekā :)

1. aprīļa joki un vēl šis tas

Pēc Britu čempja saķēru kaut kādu nelielu vīrusiņu-apaukstējos un bija neliela temp. Par cik uz darbu gāju, tad atlabšana negāja tik ātri kā gribētos un sestdien pirms joku dienas vēl arvien jutos samērā čābīgi, bet par spīti visam 1.aprīlī devos uz Newmillerdam uzskriet, ko iepriekš , kad uzzināju ka šeit būs mačs, biju nolēmis darīt, jo šajā mežā ir stacionārie KP kurus reiz tādā garākā treniņskrējienā apmeklēju un visu karti izskraidīju. Tāpēc bija ziņkāre jau kopš tās dienas kā būtu šeit skriet mačos. Tāpēc arī devos, kaut gan apzinājos, ka visticamāk to nāksies pēc tam nožēlot. Tā arī bija. Ja uzsākot skrējienu sajūtas bija visai normālas, tad vidusdaļā jau sāku just Britu čempī satraumēto ahilu un uz beigām jau tā stipri vairāk. Turklāt dēļ nelielā slimuma kalnos jutu ka pulss (to sapratu arī bez pulsometra :) ) lido debesīs,līdz ar to ja bija kāds stāvāks kāpums tad pat pārgāju soļos līdz visi četri kambari un priekškambari nomierinās un atsāk savu darbu normālā tempā. Pamanījos arī pieļaut vienu lielu kļūdu, dumju kļūdu uz laimīgo 13KP. Rezultāti šim 1.aprīļa jokam + spliti.
Pēc ši burvīgā pasākuma atbraucot mājās pēc kādas stundas palika reāli sūdīgāk..pagulēju kādas pāris h un jau bija labāk, tā ka varbūt neliela izsvīšana bija pat palīdzējusi, bet ne kājai ... pirmdien gandrīz visu dienu nedaudz kliboju. Tad jau it kā strauji palika labāk ar katru dienu, bet tāpat jau bija pēc Britu čempja. Tā ka es domāju ka kamēr nebūšu samaksājis naudiņu kādam fizioterapeitam vai sporta ārstam lai pasaka kas man par kaiti vai nekaiti tikmēr skriet šķiet nebūtu īpaši prātīgi no kā tad nu tagad arī izvairos.Negribās kaut ko sačakarēt pamatīgi, ja tas jau protams nav izdarīts. Kāpa tuvojas, tāpat vasaras brīvdienas, tapēc gribētos ko darīt un pasākt, bet šobrīd apstākļi ar nav tie pateicīgākie, ja nu vienīgi kāds vēlētos mani nosponsorēt :). Cerēšu uz to labāko, bet pagaidām sekoju līdz LV orient startiem un stāriem :)
Turās !

UK championship nedēļa

Nu jau kā divas nedēļas būs pagājušas kopš Britu čempja un es beidzot kaut ko par to rakstu :). Par visu pēc kārtas.
Pirmdien uz Angliju bija ieradies Latvijas un vispasaules O-sprinta karalis Artūrs, lai šeit patrenētos un nostartētu Britu čempī sprintā un vidējā distancē. Pats centos no rītiem sastādīt viņam kompāniju rīta rosmēs, kā arī trešdien uzskrējām mikromaču piemājas apkārtnē, kuru mums bija saplānojis Andis. Distance bija 5km (6.7 optimālais) gara ar 10kp, kuru vietās bija jāmeklē pastkastes. Nedaudz piekāpos Artūram, kurš šo distancīti veica 28:43 (es 28:58) Jāsaka ka bija visai interesanti orientēties pa vietējo apkārtni. Ceturtdien ar Artūru bijām arī āra basketbola sezonu atklāt. Bumbas mētāšana beidzās ar 1:1 spēli, kur loģiski(Artūrs tomēr regulāri spēlē basketu) piekāpos ar 7:11. Spēle viens pret viens nekad basītī nav bijusi mana stiprā puse-vairāk paticis tjipa vadīt saspēli, dot piespēles un mest truļus(šajā spēlē 6 punktus guvu ar 3 tālmetieniem :)). Piektdien tika izskrieta pēdējā rīta rosme, nostrādātas pēdējās 8h šajā nedēļā un ready to go.

Britu čempionāts sprintā

No rīta devāmies uz vilcienu, lai mērotu ceļu uz York. Kad ieradāmies Yorkā nebija ne miņas no tiem laikapstākļiem, kuri tika iepriekš solīti -ņemiet līdz sauļošanās krēmu :). Diezgan drēgns un apmācies. Sadabūjām taksi, kurš pamatīgi mūs "izslauca". Beidzot bijām nokļuvuši sacensību centrā.

kvalifikācija

Biju apņēmības pilns atdot visu sevi kvalifikācijas skrējienā. Artūrs pat iedeva speciālu drinku, kurš nezinu vai palīdzēja :) . Tualete, Ralph Street komentāri par viņaprāt galvenajiem pretendentiem uz uzvaru, starp kuriem gan Pauliņš netika pieminēts, skrējiens līdz startam un esmu gandrīz gatavs startēt. Man viena starta minūte ar ļoti ātru skrējēju, kluba biedru Ian Nixon. Būtu zinājis ka distances ir praktiski identiskas, būtu mēģinājis viņam no trešā kp turēt līdz, bet nu... nezināju. Uz 1kp neliela kļūdiņa, uz otro jau liku cik iekšā. Distances tiešām interesanti bija plānotas un kp labi izvietoti lielākoties.Uz 5kp atkal neliela kļūdiņa-sāku jau skriet garām kp.Skrienot uz 7kp sev priekšā ieraudzīju kluba biedru Richard Foster kurš startēja minūti pirms manis un skrēja to pašu Heat, jo redzēju no kura groziņa šis karti paķer.Uz 8, 9(radio KP) vilku viņam klāt. Un uz 10 arī jau biju tā ieskrējies ka karti bija grūti lasīt un gluži tāpat kā Richard nepamanīju ka dodoties taisni kp virzienā priekšā ir žogs. Bet labi ka viņš man bija vēl kādu gabaliņu priekšā, jo šis apstājās kas lika arī man piebremzēt un ieskatīties kartē-kas mani paglāba no kļūdas. Nu jau biju viņam priekšā. Līdz 18kp bija vairāk vai mazāk ok. Uz nākamo KP pāri tiltiņam, redzu ka šo žogu/sētiņu ir atļauts šķērsot. Tā arī daru, bet kontrolpunktu nepamanu un aizksrienu par tālu(lielākā kļūda kvalifikācijā). Pēc šī jau beigas ļoti vienkāršas. Finišēju ar rezultātu 15:57, kas man deva 16.vietu no 38 censoņiem. Artūrs šajā pat hītā bija 2ais, vien dažas sekundes aiz ātrā Kris Jones.
Pats sapratu ka noskrienot ideālu skrējienu būtu, kā briti saka "miles away from A final" ātrums bija ne tuvu tam lai tiktu A finālā, kur iepriekš sapņoju ka varētu ieskriet savā mīļākajā O-disciplīnā. Tas gan pierāda ne to vien ka esmu ne pārāk ātrs, bet arī to ka šeit konkurence ir patiešām spēcīga.

Fināls

Bija laiks līdz fināla startiem, par kuriem gan ilgu laiku bija liela neskaidrība-kurš kurā finālā, cikos, kur vispār šī visa info būs pieejama? Pameklējām kafejnīcu pirms fināliem :) Nu nekādīgi nevarēja atrast kafejnīcu :D.
Vispirms programmā bija A fināls, kur startē 18 labākie/ās. Starp dāmām bija arī pasaules čempione sprintā Linnea Gustafsson, kurai gan fināls bija visai neveiksmīgs. Un tad jau čaļi bija gaidāmi. Paliels pulciņš bija izveidojies pie skatītājpunkta un visi kā viens gaidīja elites večus ierodamies vispirms skatītājKP un tad turpat finišā. Mēs protams gaidījām Pauliņu, kurš startēja pašās beigās. Bija cerība, ka Latviešu pārstāvis varētu parādīt Britiem kas ir kas, bet diemžēl kļūda uz 5kp to liedza izdarīt. SkatītājKP Artūrs bija ar turpat aiz muguras Oli Johnson, kurš startēja minūti aiz viņa un savā redzeslokā bija notvēris Grundzāles imperatoru pie tā paša slavenā 5kp. Paldies viņš protams nepateica Pauliņam par to ka izvilka uz sudrabu :). Winsplitos uzliekot opciju times without mistakes Artūram bija pārliecinoši labākais laiks... bet nu ne reālajā dzīvē. Pirmajā trijniekā tika džeki kuri pēc Ralfa domām nebija favorīti uz pirmo troiku. Ja godīgi, tad šos džekus, izņemot Oli, es arī nebūtu iedomājies uz pjedestāla sprinta gonkā. Tas vēlreiz apliecina to cik šeit spēcīga konkurence.
Par cik šis bija WRE mačs, tad GPS iekārtas ir aizliegts izmantot šajās sacensībās. Tādēļ garmins palika somā(atšķirībā no A fināla uzvarētāja, kur džeki ar viņu runājot par to iesmēja) kad devos uz startu. Pa ceļam uz startu sagaidīju Andi finišā, kur ieguvu info ka distance ir daudz inčīgāka nekā kvalifikācijā un ka daļa ved gar "kafejnīcu". Starta vietā biju visai laicīgi-sildījos, staipījos un biju gatavs B finālam. Līdz 9kp bija samērā OK, ja nu vien varēja kādu labāku variantu uz 4 un 5KP. Tad uz 10 kp pieļāvu lielu kļūdu(vismaz minūte), tad vēlreiz uz 13 kp iesākumā ieskrēju tupikā. Kad devos uz 15kp pāri dīķim dzirdēju Pauliņa skaļo balsi :), kur dusmīgs onka viņu pēc tam sabāra :D. Vēl uz 19kp, kurš šķiet bija īsākais etaps sāku skriet pretējā virzienā, tāpēc tik īsā etapā zaudēju salīdzinoši daudz. Finišēju ne visai apmierināts ar veikumu un sāpēm kreisās kājas ahilā :(. B finālā ieņēmu ļoti zemo 62.vietu ar rezultātu 15:26 no kura varēju nomest kādas 2minūtes... Ieguvu savus līdz šim lielākos pasaules ranga punktus :). Starp citu B fināla uzvarētājs britu rangā ieguva vairāk punktus kā A fināla uzvarētājs :) -vēlreiz-konkurence te stipra !
Ātri pēc finiša nodušojos un devāmies uz York centru. Pa ceļam sveicieni dāmām, daži interesanti skatieni :) un vēršanās pēc padoma,kur un kā labāk nokļūt pilsētas centrā, pie viena vietējā. Viņš mums teica ka ir 2 options, mēs gan izvēlējamies trešo :) -paēst kebabā un tad doties uz centru. Diena gara un nogurdinoša, labi pavadīta, labā kompānijā un beidzot bijām mājās. Žēl ka tieši šajā naktī pulksteņi bija jāgriež stundu uz priekšu.

Vidējā distance

No rīta laukā pamatīga migla. Ir sarunāts mūsu darba kolēģis James, ka aizvedīs mūs līdz sacensību centram, jo šamējam tēvs turpat netālu mitinās. Pa ceļam vēl diezgan liela migla, bet tuvojoties sacensību vietai jau var redzēt ka diena būs saulaina un silta. Ierodamies centrā un atrodam vietiņu kur apmesties. Iepazīstamies ar pēdējo KP un finiša taisni. Kad mēs ar Andi jau sākam ģērbties, Pauliņš pamana Matthew Speake mežā (iespējams atdzīvināja KP) un šim uzbļauj. Viņš arī pēcāk pie mums atnāk. Vārds pa vārdam par viņa plāniem un dzīvi, un uzzinam arī ka šis viņam bijis kā treniņpoligons un ka apvidus nav tik viegls kā izskatās uz papīra (par ko man jau pirms tam bija aizdoma). Kā jau vienmēr tualete pirms starta, paņemu iesildīšanās kartīti, kur saprotu ka būs interesanti, jo balto no dzeltenā tur atšķirt nebija iespējams :). Ieraugu arī mūsu jauno kluba biedru Richard Foster, kurš bija piedāvājis 3 vietas uz šo vīkendu mačiem, bet nekādi negribēja atbildēt uz e-pastu un vispār viņu nekādi nevarēja dabūt rokā :). Tad nu vārds pa vārdam un dabūju mums transportu atpakaļ uz Leeds. Skrienot uz startu jutu ka ahils nedaudz sāp, bet paskriet kaut kā jau varēšu.Startā paķeru karti un uzreiz tajā mudžeklī nevaru ieraudzīt kur starts un pirmais kp, kad tas izdodas, uzmetu virzienu un dodos 1kp virzienā.Pa ceļam tāds diezgan purvains vietām kaut gan kartē nekā tāda nav... piefiksēju dīķīti tad esmu uz taciņas un tad jau atklātajā, kur manam kp jābūt.Ne pārāk ātri un pārleicinoši, bet pirmais kp ir atrasts.Uz otro sāku skriet pa 180grādiem (laikam 20kp divnieks nojauca manu uzmanību), bet labi ka visai ātri attopos.3,4kp visai veiksmīgi visu kartē salasu un kp atrodu. Uz 5kp neliela virziena kļūme, un arī šeit pa ceļam diezgan purvains,kaut kartē tik balts, dzeltens un daži mazi grāvīši.Šeit kādas 10-15sek. zaudēju. Uz nākamo jau lielāka kļūda. Paskrienu kp pa kreiso pusi kādu gabaliņu garām, līdz piefiksēju grāvīti un saprotu kur esmu. Te man visu nojauca tas ka KP ir pie mikropaugura uz baltā kontūras.Tādu mežiņu sev priekšā pamanīju un uz to arī devos. Kad pagriezos pa labi un ieraudzīju savu KP biju nedaudz pārsteigts jo tur pilnīgi atklāta teritorija, turklāt tagad dodoties uz punktu šķērsoju purvu kurā man kājas līdz celim.. a šeit atkal nekādu purvu kartē neredzu :). Tālāk trepju pievarēšana un 7kp atrodu oki. Arī 8 un 9 visai viegli atrodu, tad uz 10 ļoti īss etaps, kur minūtes kļūda, jo atkal apjuku tajā kas kartē zīmēts un ko patiesībā redzēju.11,12 tīri normāli, uz 13 ieperos purvā kur nevajadzēja(vajadzēja pa kreiso pusi apskriet). Garais etaps +/- labi. 15,16 labi. skrienot uz 17kp vienu īsu brīdi biju nedrošs vai esmu uz īstās taciņas-viss ok.Šķērsoju vēlreiz sētu ar trepju palīdzību.Uz 18kp man labs vagons pa priekšu, velku visiem garām un cenšos tā sparīgi, bet kad pēc mačiem salīdzinājām splitlaikus, tad biju nedaudz šokēts ka Pauliņam tik īsā etapā zaudēju tik daudz 0:23 vs 0:29. Uz 19kp izvēlos skriet caur 1kp. Pa ceļu skrienot iemetu acis pulkstenī un saprotu ka dēļ ahila nespēju diez cik ātri paskriet un ka mans skriešanas ātrums skrienot pa ceļu diez ko neatšķiras no skriešanas ātruma pa apvidu. Ja parasti pa ceļu varu brīvi paskriet 4:30 un pat ātrāk, tad tagad ātrums bija virs 5min/km. nedaudz paskrienot gar 1kp ieraugu Andi, kurš pirms manis startēja 7min.Ņemot vērā manas kļūdas, kas nebija pārāk milzīgas, es saprotu ka Andis šodien labi velk.Paņemu 19 un uzreiz metu atpakaļ uz 20 un tad pāri laukiem uz 21, kur pa gabalu redzu Anda muguru un velku tik klāt. Pie 21 jau esmu klāt un nekas daudz no distances ar vairs nav palicis, vien daži īsi etapiņi, kur kļūdas nepieļauju un Pauliņa uzmundrināts finišēju. Patīkami bija finiša koridorā skrienot dzirdēt savu vārdu izskanam. Komentētājs saka, ka būs ļoti tuvu, jāpagaida kamēr finišēšu-uz to brīdi ieņemu līderstatusu vien par 2 sekundēm!!! apsteidzot savu kluba biedru Tim Street. Patīkami arī ka distanci iespēju veikt zem 40 min, jo tad vismaz ir sajūta ka ir noskrieta vidējā distance :). Kļūdās gan teju 3 minūtes varēja arī atmest, bet nu...
Nododam Pauliņam informāciju pēc paša vēlmēm un gaidam viņu skatītājKP. Cīņa bija patiešām sīva, jo pirmais trinjieks iekļāvās vien 19 sekundēs !!! un Oli Johnson izcīnija savu 5 vidējās distances titulu. Artūrs finišeja 5vietā ar vēl vienu neizmantotu iespēju, bet gan jau vēl īstajos mačos šogad izšaus. Viņam ar ļooooti sīva cīņa bijusi. Vidējās distances rezultāti. Nu ko, distances noskrietas.Domāju ka nekļūdīšos ja teikšu ka visi varējām arī labāk. bet ir labi kā ir. Pa ceļam uz māju vēl Leeds apciemojām kuģi un MC un tad jau arī Artūra treniņnedēļa UK bija noslēgusies. Bija patiešām forša nedēļa ar lieliskām sacensībām noslēgumā.

PS

Kad pāris džeki devās iekarot Spānijas virsotnes, es, pēc nelielas pasēdēšanas ar visīti sestdienas vakarā, devos svētdien uz Roundhay Park, kur bija doma nostartēt AIRE rīkotajās sacensībās, kur iespēja arī ranga punktus nopelnīt. Par cik no rīta nebiju diez ko ašs, tad ierododties sacensību centrā mani biedri paziņo ka jau sākti kontrolpunktu novākšanas darbi... Burdens bija tik laipns un iedeva man karti ar garāko distanci un laipni piedāvāja man distanci skriet tāpat-treniņnolūkos. Ja jau biju ieradies tad uzskriet gribēju simtprocentīgi, jo bija cerība ka tas pagaiņās arī nedaudz fūģeli. Sākumā bija visai grūti skriet, ka pat pirms 3 un 4kp nedaudz apstājos. Uz 3kp arī pieļāvu kļūdu neieraugot taciņu kas noveda tieši pie kp. Principā ņemot vērā pašsajūtas distanci veicu tehniski visai pieņemami, jo kā jau ierasts nekā diži sarežģīta jau nebija. Nedaudz atgaiņājos no maziem uzbāzīgiem suņeļiem un jau apmēram pēc pusdistances skriet jau bija tīri feini. Lielākā daļā KP vēl bija uz vietas tā ka zināju ka esmu īstajās vietās :) . Patika ka pulksteni finišā apturēju precīzi 59:59 un bija pievārēti 10.5 km lai izgaiņātu visīša atomus organismā (pēc skrējiena gan sajūtas atgriezās :) ). Vismaz dalība nebij jāmaksā kas labi, jo nekāds baigais cīnītājs svētdien nebiju.Un beigu beigās bija visai patīkams PS (paģiru skrējiens).
Nobeigumā viens pavecāks video no maniem vecajiem arhīviem. Vai atpazīsti šos jaunekļus ???

Kā jau nosaukumā teikts...

... Pauls par sevi un O. Kādu laiciņu atpakaļ lasot K.Ozoliņa un tagad A.Pauliņa rakstus iz vēstures man radās doma/vēlme (patiesībā par to biju iedomājies jau pirms tam) parakstīt šeit kaut ko par sevi no pagātnes. Nav jau tā ka man būtu kādi ievērojami panākumi, bet tie kas man šķiet nozīmīgi vai priekš manis pieminēšanas vērti.
Jāsāk jau laikam ar to ka orientēšanās gaitas uzsāku 1996 gadā pavisam nejauši. Jo tajā laikā vēlme bija spēlēt basi, bet kad esot tuvējā basketbola skolā/klubā "Rīdzene" kurā tobrīd trenējās mana māsa un divas manas klasesbiedrenes man tika atteikts dēļ tā ka brīvu vietu nav, mana mamma bija dabūjusi bukletiņus no RSP par orientēšanās pulciņu/klubu- kā saka jaunietim tak kaut kas jādara ja reiz basīti spēlēt nevar :) .Abas šīs vietas starp citu Rīgā atrodas pilnīgi blakām un ļoti tuvu bija mūsu dzīvesvietai Čaka ielā. Orientēšanās sports mūsu ģimenē nebija pilnīgi sveša lieta-tēvs jaunībā kad bija visai labs slēpotājs/biatlonists (kā pats stāstija tad slaveno Biķernieku krosa apli tolaik skrēja 27minūtēs ar kapeikām -aplis it kā esot ļoti tuvs tam kāds tas ir tagad) izmantoja Magnētus kā treniņus. Tas gan man nekādu talantu nebija devis, vismaz ne uz orientēšanos. Tad nu uzsāku apgūt orientēšanās sporta pievilkšanas spēku skolēnu pilī tolaik vēl pastāvošajā klubā Stopkrāns pie trenera Aivara Mazzariņa. Nezinu vai man galva grūta un lēni pielec vai arī toreiz esošie treneri nebija tie zinošākie kā iemācīt, bet iesākumā tieši tehnika sagādāja milzīgas problēmas un kļūdas kas mērāmas mazāk par 2 minūtēm nemaz neskaitīju par kļūdām, un mežā nereti tika pavadīts divtik un trīstik vairāk laika nekā vajadzētu. Ja pareizi atceros tad līdz tam nebiju īpaši skrējis neko garāku par 5km Carnikavas apļos ar kaimiņa tēvu.Toreiz gan tā skriešana nemaz nelikās vilinoša lieta un dikti negribējās jo šķiet psiholoģiski nevarēju skriet garākus gabalus par 100 vai 200 metriem. Tā nu iesākumā "mocījos" gan ar vienu gan ar otru lietu kas iekļautas salikumā Orientēšanās sports, līdz kādā jaukā dienā skrienot obligātos "Carnikavas apļus" sapratu ka varu paskriet un "sēdēju astē" tā laika Stopkrāna orientēšanās guru Artim Jansonam. Kad tikām uz asfalta un līdz finišam bija palicis aptuveni 1km (varbūt nedaudz vairāk) jutu ka man spēka vēl daudz un uzsāku strauju apdzīšanas manevru un diezgan droši pa priekšu aizspurtoju līdz pat finišam. Par ko Artis pēc tam esot bijis pārsteigts jo domāja ka es ātri noplīsīšu un viņš mani uzvarēs. Tā nu varētu teikt ka tad arī atklāju ka varu paskriet :) un turpmāk visos skriešanas mačiņos nometnēs un ārpus nometnēm daudz cerību saviem konkurentiem neatstāju. Bet orientēties vēl arvien nemācēju :D un kļūdas bija pārpārēm. Par skriešanas spējām arī skolā pārliecināju savus klasesbiedrus un sporta skolotājus, un pamatīgi piesmēju visus, šķiet 11 klasē kad bija jāskrien 3000 m uz atzīmi un 10niekam pietika (ja mani atmiņa neviļ) ar rezultātu 10:20, mans finišs tika nofiksēts hronometram rādot 9:30. Tāpat arī kaut kādās skolu sacensībās zem nosaukuma "Rudens kross" kur bija jāskrien pa mežu un jākārpās arī pa smiltīm 1600 metru garumā, izcīniju 2.vietu savā skrējienā un arī kopvērtējumā ar rezultātu 4;52. Arī LSPA stadionā reiz bija visai spēcīgs 1500 m skrējiens, bet par to un sacensībām kurās šis skrējiens bija iekļauts atsevišā stāstā.
Šķiet formas virsotne (ja to tā var saukt) bija 2001 gads-par to tad arī mazliet. Tajā gadā arī Rīgas Magnētos bija nopietnāka skriešana jo tās bija gandrīz jau kā sacensības. Sezonas laikā bija vien kādi 18 posmi un daudz stipri čaļi skrēja Magnētos un cīņa bija nopietna :) . Nu jau man orientēšanās tehnika beidzot bija uzlabojusies un atsevišķos Magnēta posmos rādīju spēcīgu sniegumu :D uzvarot pašus posmus un apskrienot tā laika tādus O-speciālistus kā A.Jansons, brāļi Lindes,Raivis skrien līdz krampji kājās Otto, Peilāns vecākais un nu jau Dr. K.Jaudzems. Tas viss viesa cerības un gaišus skatus LČ stafešu virzienā, jo 1) individuāli ārpus Magnēta sienām nejutos pārliecināts par savām spējām un 2) komanda stafetē mums pie tā laika konkurences bija pieminēšanas vērta. Pa ceļam uz Latvijas čempi tolaik īsajā distancē un stafetē, kurš norisinājās Latvijas pirmās vijoles pagalmā jeb kā kartē rakstīts Kusā, vēl bija jāpaplosās Pļaviņās Kāpa-3 ietvaros. Tur jāpiezīmē ka skrēju vēl ar parastām pumpenēm jo atļauties kaut kādus speciāli orientēšanās sportam paredzētus apavus nevarēju. Kāpas sacensībās man kaut kā nekad nebija īpaši labi veicies, tāpēc arī bez liela stresa devos uz kārtējo Kāpa-3 startu un kas to būtu domājis, pirmajā dienā apskatot rezultātus atradu savu vārdu 3.vietā uzreiz aiz tā laika leģendas Žeņas un ļoti ātri skrienošā un strauji progresējoša Valmieras šefa Raiveļa. Aiz manis palika vairāki zināmi uzvārdi kā tas pats jau iepriekš pieminētais Jansons, brāļi Lejiņi, Rūdis, Peilāns unvairāki zviedri, kuri gan vēlāk Kāpā un arī vēlākos gados ieskrējās. Tajā Kāpā gan rezultātu tabulā noslīdēju uz leju un tiku pie jauniem Twister bučiem, bet prieks par iegūto 3.vietu pirmajā dienā bija patiešām milzīgs un uz ilgāku laiku :)
Tad nu Latvijas meistarsacīkstes orient sportā 2001 . Tā kā lielākā daļa manu domu bija uz otro dienu un stafetēm, jo mūsu zvaigžņu komandai ar A.Jansonu,R.Otto un mani bija reāli jācīnās par medaļu, kur es parasti pat tuvu nebiju bijis. Sestdien bija vidējā distance jeb kā tolaik tā tika saukta īsā distance-kuru iesāku visai labi priekš kusas meža un manām o-spējām. Pie kāda otrā KP šķiet noķēru vienu no tā laika Daugavpils jauniešu censoņiem, kurš manuprāt bija vienīgais kurš patstāvīgi prata sameklēt kontrolpunktus nevis kādam visu distanci nosēžot astē,Oļegu Homiļovu. Kaut kā uz priekšu skrējām,īsti neatminos cik bieži viņš bija manā redzeslokā, bet drīz vien uzradās trešais kompanjons kurš burtiski lidoja pa mežu-Raivis Lečmanis. Šķiet ka Oļegs bija kaut kur iepalicis un skrēju savu skrējienu, visai labu un pie punktiem ar Raivi nereti bijām kopā. Viņš gan skrēja ātrāk bet daudz neprecīzāk. Uz beigām arī Raivelis kaut kur bija pazudis no redzesloka un kad līdz finišam bija atlikuši 3kp uz diviem no tiem uztaisīju ap 2,3-4minūšu kļūdas kopā un sarūgtināts, jo līdz tam biju skrējis priekš sevis labu skrējienu, finišēju. Oļegs ar jau bija finišējis un beigās viņu apsteidzu vien par pāris sekundēm, kaut gan biju viņam priekšā vismaz 3minūtes. Kā izrādijās arī Lečmanis beigās bija sakļūdījies un izcīnija 5.vietu, kur es 8.vietu. Sarūgtinājums bija pēc tam kad pētot splitlaikus excelī sapratu ka šeit bija pirmā reize kad reāli varēju izcīnīt medaļu individuālajā distancē, jo pirms beigu kļūdām atrados 3.vietā priekšā pat Žeņam. Un ja vēl Raivels nebūtu sakļūdījies tad pirmais trijnieks varēja izskatīties sekojoši -1.Raivis Lečmanis 2. Kristaps Jaudzems 3. Pauls Liepiņš -jā jā, Raivis bija 1.vietā(pirms kļūdas) tobrīd pēc splitiem. Bet kā Thierry teica, tad rezultāts jau skaitās finišā. Tad nu visas domas un galvenās cerības bija uz stafeti, kur bez lieliem pārsteigumiem izcīnijām 2.vietu un es tiku pie pirmās medaļās LČ. Uzvarēja Saldus, kur startēja tā gada H-18 grupas divi stiprākie skrējēji, un Raivis revanšējās par iepriekšējo dienu un uzrādīja ātrāko laiku starp visiem 18niekiem un ierāva savu komandu bronzas skavās. Jāpiemin ka man nezināmu apstākļu dēļ gan individuālajā distancē gan stafetē nestartēja divi spēcīgi konkurenti, kuriem šis noteikti bija labi zināms mežs-Lauris un Aivis Lejiņi.
To vīkendu es labi atceros un droši vien ka atcerēšos jo gan individuāli veicu labu race, lai arī ar vilšanos, gan stafetē tiku pie pirmās medaļas :) Tas it kā bija loģisks un atbilstošs nobeigums 2001 gada sezonai, kuru atceros kā jaunības gadu Highlight :D

Compass sport cup heat

Svētdien UK norisinājās Compass Sport Cup jeb Anglijas klubu čempionāta kvalifikācijas skrējieni. Tad nu mēs devāmies uz mūsējo. Laiks laukā bija tīri feins, tik sacensību vietā bija tāds vējaināks, līdz ar to vēsāks. Karte jau iepriekš bija papētīta un zināms ka būs kārtīgs mežs ar kalniem, zaļajiem utt. Distance 8km 26kp un 310 metru kāpums. Nekāda konkrēta mērķa nebija, tik censties visu distanci skriet, arī kalnos, jo pēc visas garās darba un gym nedēļas nogurums bija sakrājies nedaudz. Pirms starta mazliet pastaipījos un devos distancē. Uz pirmo kp jau tāds zolīds kāpums, kas varbūt nebūtu tik traki ja vien pa kājām nemaisītos visādi vīteņi un sakrituši zari. Tiku uz ceļa un tad jau bija feināk skriet. Uz 2kp izdevās uztrāpīt labi. Pirms 3kp nedaudz saminstinājos, jo sākumā bija sajūta ka punktam jābūt zemāk. Līdz šim jau biju šķiet salasījis trīs garās distances censoņus. Pirms doties uz 4kp mirkli apdomājos un pieņēmu nepareizu lēmumu-doties pa nogāzi uz priekšu nevis uzrāpties augšā un feini pa līdzenumu aizskriet līdz punktam. Uz 5kp beidzot varēja skriet, no sākuma pa taciņu tad pa nogāzi nolaidos līdz lielajam ceļam, tad piefiksēju pļaviņu ceļa malā un līdu mežā līdz caur biezoknim tiku uz kārotās taciņas pa kuru bez problēmām līdz kp. Tur atzīmējos un sasēju tupeli. 6kp easy. Uz nākamo no sākuma domāju moš skriet pa taciņu riņķī, bet pa vidam pārdomāju un skrēju caur zaļo jo tas neizskatījās tik traki. Gar žogu tiku līdz ceļam, un tur vajadzēja doties pa taisno nevis kā es to darīju. Līdz ar to etaps visā kopumā sanāca visai saraustīts un nožēlojami tehniski izpildīts. Tagad īss etaps pret kalnu uz 8kp, kuru Andis ar fotoaparātu man un vēl vairākiem censoņiem feini izcēla. Pie kp Andis man saka ka Bebris (Lee Beavers) tepat 2min priekšā. Ok, dodos uz 9kp. Uz taciņas norauju uz acīm, bet turpinu ceļu. Diezgan veikli pēc grāvja šķērsošanas uztaustu savu atrašanās vietu zaļajā-nelieli ierakumi, paskatos uz priekšu-Jep, izteikts koks. Aiz tā jābūt bedrei ar manu kp, ta arī ir . 10 kp jau arī it kā viegls, tik es etapa vidū nez kāpēc izdomāju ka tas koks ko ieraugu varētu būt man vajadzīgais blakus kp, bet tā protams nav. Dodos tālāk un tur arī mans kp. Uz nākamo jāšķērso patīrīts zaļais. Nonāku uz taciņas, tad līdz ceļam, pa to līdz gandrīz ceļu krustam un dodos mežā ar domu uztrāpīt žogam un tad jau kp atrast nevajadzētu būt problēmu. Problēma bija tāda ka žoga tur nebija :) līdz ar to aizdevos par tālu, par cik tur vairāki orientieristi vandījās. Kādu minūti šķiet tur esmu atstājis. Ceļā uz 12 nezinu kāpēc ielīdu tumši zaļajā, jo nu tajā paskriet diez ko nevarēja. Tālāk jau problēmu līdz kp nebija. Pēc 12kp feini ieskrējos un kontrolpunktus 12-16 ņēmu kā pēc orientēšanās rokasgrāmatas- visai veikli un bez kļūdām. Pie 16kp atkal sasēju tupeli :) . Uz 17 izdomāju skriet apkārt pa ceļu zigzagā un devos mežā diiiieeezgan droši zinot kur esmu. Bet tur viss tāds "peldošs". Apstājos un skatos kartē ka pirms kp ir mūrītis, visai veikli arī dabā izdodas to mūrīti, ar sūnām apaugušu, ieraudzīt un kp rokā. Uz nākamo dodos virzienā, šķērsoju grāvīti izskrienu it kā caur zaļajam, jo tur tā visai grūti saprast kur tur zaļais un kur baltais.. tā nu nonāku līdz stidziņai un tad kp izdodas atrast ātri, bet nu tas pēc manām domām vairāk bij zaļais nekā baltais mežs. 19kp beidzot var pa taciņām un ceļiem paskriet.Neliels kāpums, bet pa ceļu jau vieglāk. 20kp kartē izskatās tāds nedaudz biedējošs etaps, bet man patika. Vispirms pa grāvi, tad pa gaiši zaļo, tad pa tumši zaļo,vislaik kontrolējot kur atrodos kp izdodas atrast bez problēmām. Uz nākamo aploku kalnu un tad jau nākamajā uzrāpjos un kp rokā. 22kp tuvumā nedaudz apjūku bedru un ieplaku ielenkumā, līdz atrodu savu atrašanās vietu un kp paņemu. Uz 23 uzrāpjos uz ceļa, tad līdz ceļa līkumam, gar grāvi, šķērsoju ceļu kur pirms brīža uz 11kp skrēju un 23 punkts atrasts. 24kp lai arī zaļajā, bet ļoti vienkāršs jo tur kartē neiezīmēta izcirsta taciņa pieved pilnīgi klāt. Tālāk tāpat atpakaļ laukā uz taciņas tad nolaižos pa nogāzi līdz ceļam un ripoju pa kalnu uz leju līdz traktora takai un dodos mežā, kur pie sevis vēl nosaku "tagad mierīgi, vēl divi kp palikuši un viss". Tieku līdz stigai un tad tik sākas. Tā feini paķemmēju tur apkārtni, jo kā man kartē kp iezīmēts baltajā mežā. Tad nu baltajā arī to meklēju. Kad biju kādas 4min tur vandījies, izkāpu vēlreiz uz stigas, un pakāpjot nedaudz uz leju ieraugu kaut ko līdzīgu grāvītim atdalamies no stigas un vedam tieši zaļajā. Paskrienu uz leju un tur kā par brīnumu mans kp. 5minūtes tur pazaudēju, kaut gan tās jau principā pašas beigas, jo 26 kp bija uz ceļa un turpat tālāk arī finišs, kur atkal Andis fočēja. Biju protams vīlies par milzīgo kļūdu uz 25kp, bet vispār bija prieks paskriet pa kārtīgu mežu kur bija arī diezgan daudz jāorientējas.
Rezultāti , spliti

Alpu virsotnes

Jāuzraksta tak beidzot nedaudz kaut kas par pagājušosestdien notikušo YHOA night league pēdējo posmu.
Pēc darba ar Anglijā labāko orientieristu no Smiltenes devāmies uz nakts maču. Shēma kā no vilciena stacijas nokļūt mums vajadzīgajā vietā bija papētīta tā pavirši, bet nojausma virzienam bija. Andis telefons ar kaut ko gļukoja ar virziena pareizību. Uz sacensību centra vietu bija jākāpj Tādāāāāā kalnā... man šķiet ka vismaz kilometrs un visu laiku uz augšu un pat visai stāvs :). Divreiz apstājāmies lai mēģinātu tel. kartē saprast vai esam uz pareizā ceļa. Izrādās bijām vnk perfekti uz pareizā un šķiet taisnākā ceļa no stacijas nākot, jo kad beidzās kāpums bija arī sacensību centrs klāt.
Par pašu distanci tur diži daudz ko nav stāstīt. Apvidus- atklātas teritorijas ar viršveidīgajiem augiem, nedaudz sniega paliekas, pāris klintiņas un taciņas.Redzamība-ar manu lampu ļoti vāja.Konkurence- kā vienmēr. Formāts-izvēles distance ar 45min kontrollaiku. Laika apstākļi-ciešami.
Par cik kādu laiciņu(dēļ sāpēm kājā) nav skriets (tiek mīti pedāļi), tad negribot dikti dēļ šāda mača sačakarēt ko vairāk tika jau iepriekš nolemts ka skriešu, bet neforsējot, tā teikt lai nejūt sāpes kājā. Tas principā izdevās. Pēc distances nonācu pie secinājuma ka lai veiktu šo distanci labāk vajadzēja krietni vairāk turēties uz taciņām, jo tur man ātrums tomēr bija krietni lielāks, jo līdz ko es novirzījos no takām man ātrums kritās strauji, jo redzamība krasi pasliktinājās. Un būtu savācis krietni vairāk KP (arī distanci nedaudz citādāk saplānojot) rezultāti
Bet visā visumā OK pasākums. Pēc šī mača šķiet kopvērtējumā jau otro gadu pēc kārtas Andim sakrita visi apstākļi un izdevās noslēgt šo seriālu TOP3 un jau otro gadu pēc kārtas divi LV raneri iekļuva TOP3 :)
Šonedēļ tiek mīti pedāļi un cilāti svari. Sestdien jānobalso pret slāviem un svētdien (cerams) jādodas uz Compass sport cup kvalifikācijas skrējienu. Un Britu čempis ar tuvojas straujiem soļiem, vēl tik bik vairāk kā mēnesis palicis.

Atkal līdzens

Sestdiena un jau kārtējais YHOA nakts līgas posms. Gluži tāpat kā pērn šī paša kluba rīkotajā YHOA nakts līgas posmā,arī šogad bija pilnīgi līdzens apvidus, kas ir visai neierasti šeit .
Tā kā pagājušo sestdien tā kārtīgi atsvaidzināju savu veco traumu, tad visu nedēļu neko netiku darījis, jo sāpes bija jūtamas. Bet uz šo posmu tomēr doties gribējās, turklāt jau iepriekš zinot ka būs līdzens skrējiens, sapratu ka kaut ne ātri, bet paskriet man būs iespējams, jo sāpes vairāk jūtamas tieši izdarot tādu kārtīgāku atspērienu(pret kalnu jo sevišķi). Tad nu nolēmu, ka skriešu tā lai nejustu sāpes, un ja tomēr tur kas sāks sāpēt tad krasi tempu nometīšu vai pat pāriešu soļos :).
Kad sildījos, tad sapratu, ka tik traki nebūs :), jo skrienot ar nedaudz citādāku soli kā parasti ir iespējams pārvietoties nesāpīgi :).
Distance-pirmais kp padevās visai labi-uztrāpīju tam mikropauguram labi. Uz otro nedaudz sanāca pacīnīties pa vīteņiem un tad jau tik pa taciņu, kur pa ceļam apsteidzu ejošo un arī traumēto Andi. Neliela apstāšanās pirms 3kp, bet tik lai pārliecinātos par savu precīzu atrašanās vietu. 4,5,6 kp pēc plāna. Uz 7kp sākumā nevarēju izlemt kā skriet un uz ceļa mēģināju saskatīt vai ir kādi ceļu varianti... nope, nāksies vien pa zaļi strīpoto skriet. Paskrēju nedaudz garām punktam. Kad biju pie sev vajadzīgā grāvja, bija sajūta, ka kp jau ir nedaudz pa kreisi no manis, tātad atpakaļ-spīdināju savu lukturi, bet cik tālu varēju saskatīt kp neredzēju, tādēļ nolēmu doties vēl uz priekšu, līdz ieraudzīju jau abu grāvju kopā sanākšanas vietu. Jāskrien vien atpakaļ. Nedaudz saminstinājos pirms 8kp. Uz nākamo biju iesācis skriet pareizi, bet tad pats sapinos meistarībā, jo skatoties kartē redzēju ka jāskrien gar kontūru (kuru gan naktī nevarēja redzēt), bet tad savā paurī izdomāju, ka tas grāvis gar kuru nupat biju skrējis ir tas elements gar kuru man jāpārvietojas, tāpēc novirzījos pa kreisi, līdz vēlreiz ieskatījos kartē un sapratu ka biju virzījies pareizi. Nu kaut kā ļõti veiksmīgi man sanāca uztrāpīt punktam. 10kp ārā uz taciņas un arī ļoti precīzi trāpīju virsū kp. Nākamais kp vispār uz taciņas, tik cauri zaļajam jāizlaužas un skrējiens pa taciņu(mūsu kluba biedrs, nakts meistars Steve Watkins, šeit bija pamanījies ieskriet citā zaļajā un meklējot to taciņu bija izskrējis pavisam kur nevajadzēja un metis baigo līkumu :) ). 12kp otro reizi tauriņa centrā-easy. Uz 13kp sākumā šķita ka iziešanas virziens ir ok, bet kaut kā ilgi nenāca tā lauka mala,līdz beidzot uztrāpīju žogam, bet aiz tā jau tāds pats mežs-ieskatos kompasā un saprotu kur tas ir :) Nav tik traki. Pie paša kp nedaudz apstājos mēģinot izprast apvidu. Kad ieraudzīju punktu un devos tam klāt, jutu/dzirdēju ka viens samērā strauji tuvojas. Pirmā doma ka tas bija Steve Watkins, jo startā viņš turpat aiz manis stāvēja (max2min). Nolēmu turpināt skriet savu skrējienu un ja kāds arī mani noķers tad ja temps būs līdzīgs tad skriešu kopā. Nākamo 14 kp paņēmu labi, kā arī 15kp(atkal taurenīša centrs) burtiski pa līniju. Izksrienot no 15 kp bija pat tāda patīkama sajūta ka kāds (šķiet)ir aiz mainis un tagad turpinot skriet savā tempā mēģinu skriet prātīgi un izmantot nakti, lai iespējams atrautos no sekotāja. Pie 16kp pilnībā apstājos jo tumsā bija grūti visu tur saprast gan dabā gan kartē, bet pēc 15 sekunžu bakstīšanas punktam uzdūros :). ejot laukā redzēju vienu lampu nākam tajā mudžeklī iekšā, nospriedu ka tas ir tas pats nezināmais sekotājs. uz 17 (atšķirībā no dažiem Stīviem) skrēju pa taciņu un kp elementārs. Tālāk distances šķiet garākais etaps, kur liela daļa bija veicama pa lielo ceļu.Ik pa laikam uzmetu skatu atpakaļ, un kad jau biju krietnu gabalu noskrējis pamanīju vienu lampu izskrienam uz ceļa. Ātrums arī bija visai pārsteidzošs -ap 3:45 min/km. Kad nogriezos no lielā ceļa sāku skatīties rūpīgāk kartē, kur tad griezt iekšā-redzu maza taciņa ved cauri zaļajam, to tad arī jāmēģina saskatīt. Iesākumā iepēros zaļajā domādams ka tas ko redzu ir tā taciņa, bet nekā-priekšā pamatīgs biezoknis. izlīdu laukā, paskrēju vēl mazliet uz priekšu un apjuku, jo te tas tumši zaļais, kurš naktī izskatījās kā siena, pēkšņi beidzas un ir tāds kā pusaizaudzis izcirtums... long story short-izrādās tas bija tas pats zaļais un tur arī bija tā taciņa. Uz 19 iespējams vajadzēja tomēr šajā gadījumā skriet pa taisno. 20kp nekādu problēmu. Un uz pēdējo arī šķiet vajadzēja izmantot 13kp kā pēdējo piesaisti, bet izdomāju ka mēģināšu trāpīt punktam virsū no taciņas bez jelkādas piesaistes kur dodos iekšā mežā :) labi ka veiksmīgi atdūros pret lauka stūri, kas par laimi ir turpat netālu no kp. Pēc tam laukā uz ceļa un tik uz finišu .
Biju visai apmierināts ka noskrēju bez sāpēm traumētajā vietā un ar visai pieklājīgu rezultātu. Turklāt pat pamanījos būt ātrāks par Steve Watkins, kurš izteicās ka viņš ir bijis šodien rubish :))
Rezultāti.

Vecā trauma

Šodien, lai arī nedaudz mīnusos vai tuvu nullei ārā, laiks laukā superīgs-spīd saulīte un vēja nav it nemaz. Devos uzskriet sestdienas treniņmaču Nunroyd parkā netālu no Leeds.Skrējiens 4.2km garumā ar veseliem 23kp, kuros šodien jāatzīmējas kontrolkartiņās. Visai liels mauciens, ko šodien laikam nemaz nevajadzēja mēģināt darīt. Skrienot uz 4kp jau sajutu nelielas sāpes labās kājas ahila rajonā (veca trauma). Pa vidu sāpes jau bija tādas kā ļoti ilgu laiku nebija bijušas un sapratu, ka tas noteikti nav labi :) bet tā kā distance nav pārāk gara, tad piebeidzu to. Visai smieklīgs gadījiens pie 16kp-visai strauji tuvojos vienam vecim, bet pie paša kp viņš tā kā ātrāk nokļuvis. Kompostieris viens, tad nu viņam tjip priekšroka. Vispirms viņš nevar to tā īsti satvert, tad sāk locīt vaļā savu saņurcīto kontrolkartiņu (es domāju nu bļin...) un tad vēl nevarot trāpīt savā rūtiņā tik nosaka "sorry mate .." :))) nu tuvu 10 sekundēm viņam prasīja tā atzīmēšanās kamēr es jau biju paspējis visai labi atpūsties :) .
Britu čempis sprintā un vidējā tuvojas straujiem soļiem, bet man kāja galīgi neforši šobrīd jūtas. Sajūtas dalītas-šķiet ka nestartēt būtu stulbi jo čempis tepat netālu un pie tam sprintā ( pieteikties jau noteikti pieteikšos), bet no otras puses ja nespēšu neko izdarīt, lai paliktu labāk, tad vai nu nebūtu prātīgi vispār startēt, vai arī nāksies tūristu tempā kruīzot pa distanci .... :((
Nāks tuvāk manīsim. Ir jau arī visai iespējams ka uz Britu čempi atbrauks abi esošie pirmo divu vietu ieguvēji LV čempī sprintā :)

Kaut kas neštimmē.

Šodien devos Middleton Park, kur notika mūsu kluba rīkotās sacensības, lai paorientētos un iespējams nopelnītu kādus ranga punktus. Sacensību centrs bija ierīkots pie... zirgu staļļiem :) Visai oriģināli jāsaka-aromāts un halle ar smilšu paklāju zirgu izjādēm turpat aiz loga kur pārģērbos. Ierados perfekti uz pašām beigām, un izrādās ka šodien bija dikti daudz skriet gribētāju, jo man pat ierodoties startā nebija kartes manai izvēlētajai distancei (organizatori gan veikli sadabūja).
Mērķis šodien bija maksimāli koncentrēties uz o-tehnikas izpildi un nepieļaut lielas kļūdas-tas principā izdevās, jo neatminos nevienu vērā ņemamu kļūdu, ja nu vienīgi mazas mazītiņas bakstīšanās. Distanci gan uzsāku visai ātrā tempā un bez kļūdām, bet vēl arvien bija jūtamas nelielas muguras sāpes, kuras sajutu pirmoreiz Magnētā Garkalnē otrajos ziemassvētkos un arī ceturtdien skrienot treniņu jutu. Kaut kad īsi pirms 10kp pat apstājos, jo etaps veda pret kalnu un tajā brīdī prasījās apstāties un pastaipīt,palocīt muguru, jo jutu jau krietni vairāk kā sākumā. Labi ka turpinājumā bija visai līdzena skriešana jo tad tās sāpes brīžiem tikpat kā nejutu vispār.
Kad finišēju un man iedeva rezultātu izdruku biju nedaudz pārsteigts ieraugot šā brīža līdera rezultātu uz šo 8.1 km distanci -42:17. Bet tad mani distanču plānotājs rižiks nomierināja, ka tas ir Oli Johnson uzrādītais laiks. Tad jau man vaigs bija nedaudz priecīgāks, jo tik daudz viņam nezaudēju, ņemot vērā šodienas sajūtas skrienot-muguras sāpes un reāli brīžiem šķita ka galīgi neripo uz priekšu un ir grūti skriet it sevišķi pa zirgu izmīdītajām pļavām.
Interesanti bija kad mājās mēģināju uzlikt uz kartes savu GPS ceļu-galīgi kaut kas neštimmēja-ja uz pirmo kp, kur ļoti izteikti var redzēt, kur esmu bijis kp, nobīde bija vien 5-7sek, tad uz nākamajiem jau bija ap 30sekundēm. Labs piemērs bija 6kp kur ļoti labi atceros, ka ieskatījos pulkstenī un tas rādīja 16:52, bet uz lapiņas 17:21. Tāpat arī pie 15kp atceros vēl skrienot pa ceļu uz 14kp pie sevis izdomāju ka 15kp vajadzētu paņemt līdz 40min, kur tad īsi pirms kp iemetu aci laikrādī un tas rādīja 39:55 pret lapiņas 40:26. Kaut gan 14kp bija pēkšņi vienīgais, kur laiks splitos sakrita ar vietu kur GPS saka ka esmu paviesojies 14kp. Un pēc 15 kp atkal jau novirzes, bet finiša rezultāts ta sakrīt(parausta plecus).
Šodienas rezultāti

Pirms un pēc

Pirms Jaunā gada un ziemassvētku brīvdienām bija viens nakts mačiņš slavenajā Golden Acre Park, kur bija izvēles distance. Mans mērķis jau krietni pirms šī pasākuma bija neatkarīgi ne no kā ņemt visus kp. Pirms starta bija zināms, ka būs 2 apļi, tāpēc arī šķita, ka ir visai reāli paņemt visus kp 45minūtēs, kas arī izdevās-ar 20 sekunžu rezervi :) un vēl viena uzvara šajā parkā :)) kopumā jau 4tā (un viena otrā vieta-tāda ir mana bilance šajā parkā)
Pēcāk ziemassvētki un visi no tā izrietošie labumi mājās :) Un protams ka bija arī jāpaorientējas pa LV mežiem. Tādēļ otrajos ziemīšos devos uz Garkalni, kur ir būts kaut kad stipri pasen, bet tāpat zināju ka sagaida visai ātrs skrējiens. Bet ka tik ātrs priekš manis... nebiju domājis, ka spēšu 9.6km distanci veikt 47minūtēs. Kļūdas šeit pieļaut bija grūti, tik mazas neprecizitātes, kur droši vien ka vairāk kā pusminūti nomest varbūt sanāktu, ko lieliski apliecināja faktiskais noskrietās distances garums-bija vien nepilnus 250m garāks.

Par cik jauno gadu ar draugiem sagaidīju 30.decembrī, tad 31.dec. sēdēju mājās, izdzēru divas glāzes šampja un 1.janvārī devos uz mežaparku, kur Jauno gadu uzsāku pa meža takām. Skrēju otru garāko distanci sakarā ar to ka ierados jau 20 minūtes pēc nolikumā noteiktā starta signāla pēdējā pīkstiena. Šo distanci izdevās uzvarēt, kaut pats sākums, nebija diez cik pārliecinošs. Tur daļa vainas jāuzņemas organizatoriem :)) kuri man piešķīra paraugkarti, kuru braucot mājās pētot secināju ka kp ir iedrukāti ar nobīdi :) Tādēļ 3kp meklēju pie mikropaugura nevis ielokā . Bet visā krāšņumā bija ļoti feini gadu noslēgt ar visai pieklājīgā ātrumā veiktu skrējienu un gadu uzsākt ar vairāk kā apmierinošu skrējienu.
Veiksmīgu visiem pūķa gadu ! ! !