Shaw Cross meistarsacīkstes

Vienas no lielākajām un apmeklētākajām sacīkstēm UK, Shaw Cross. Šos mačus protams garām laist nedrīkstēja, jo šeit piedalīties vien ir prestiža lieta. Kā nekā dalību ņem tikai aicinātie sportisti, tātad līmenis visai augsts. Atzīmēšanās sistēma- bezkontakta. nekur nekas nav jābāž, jāliek, tik jānoskrien garām KP, tātad arī laiks uz atzīmēšanos tiek ietaupīts. Viss bija super. Kā redzams kļūdas pieļautas tikpat kā netika, ja nu vien neliela aizdomāšanās un pāris lieki soļi etapā uz 5KP.Tiku arī pirmajā trijniekā :)

1. aprīļa joki un vēl šis tas

Pēc Britu čempja saķēru kaut kādu nelielu vīrusiņu-apaukstējos un bija neliela temp. Par cik uz darbu gāju, tad atlabšana negāja tik ātri kā gribētos un sestdien pirms joku dienas vēl arvien jutos samērā čābīgi, bet par spīti visam 1.aprīlī devos uz Newmillerdam uzskriet, ko iepriekš , kad uzzināju ka šeit būs mačs, biju nolēmis darīt, jo šajā mežā ir stacionārie KP kurus reiz tādā garākā treniņskrējienā apmeklēju un visu karti izskraidīju. Tāpēc bija ziņkāre jau kopš tās dienas kā būtu šeit skriet mačos. Tāpēc arī devos, kaut gan apzinājos, ka visticamāk to nāksies pēc tam nožēlot. Tā arī bija. Ja uzsākot skrējienu sajūtas bija visai normālas, tad vidusdaļā jau sāku just Britu čempī satraumēto ahilu un uz beigām jau tā stipri vairāk. Turklāt dēļ nelielā slimuma kalnos jutu ka pulss (to sapratu arī bez pulsometra :) ) lido debesīs,līdz ar to ja bija kāds stāvāks kāpums tad pat pārgāju soļos līdz visi četri kambari un priekškambari nomierinās un atsāk savu darbu normālā tempā. Pamanījos arī pieļaut vienu lielu kļūdu, dumju kļūdu uz laimīgo 13KP. Rezultāti šim 1.aprīļa jokam + spliti.
Pēc ši burvīgā pasākuma atbraucot mājās pēc kādas stundas palika reāli sūdīgāk..pagulēju kādas pāris h un jau bija labāk, tā ka varbūt neliela izsvīšana bija pat palīdzējusi, bet ne kājai ... pirmdien gandrīz visu dienu nedaudz kliboju. Tad jau it kā strauji palika labāk ar katru dienu, bet tāpat jau bija pēc Britu čempja. Tā ka es domāju ka kamēr nebūšu samaksājis naudiņu kādam fizioterapeitam vai sporta ārstam lai pasaka kas man par kaiti vai nekaiti tikmēr skriet šķiet nebūtu īpaši prātīgi no kā tad nu tagad arī izvairos.Negribās kaut ko sačakarēt pamatīgi, ja tas jau protams nav izdarīts. Kāpa tuvojas, tāpat vasaras brīvdienas, tapēc gribētos ko darīt un pasākt, bet šobrīd apstākļi ar nav tie pateicīgākie, ja nu vienīgi kāds vēlētos mani nosponsorēt :). Cerēšu uz to labāko, bet pagaidām sekoju līdz LV orient startiem un stāriem :)
Turās !

UK championship nedēļa

Nu jau kā divas nedēļas būs pagājušas kopš Britu čempja un es beidzot kaut ko par to rakstu :). Par visu pēc kārtas.
Pirmdien uz Angliju bija ieradies Latvijas un vispasaules O-sprinta karalis Artūrs, lai šeit patrenētos un nostartētu Britu čempī sprintā un vidējā distancē. Pats centos no rītiem sastādīt viņam kompāniju rīta rosmēs, kā arī trešdien uzskrējām mikromaču piemājas apkārtnē, kuru mums bija saplānojis Andis. Distance bija 5km (6.7 optimālais) gara ar 10kp, kuru vietās bija jāmeklē pastkastes. Nedaudz piekāpos Artūram, kurš šo distancīti veica 28:43 (es 28:58) Jāsaka ka bija visai interesanti orientēties pa vietējo apkārtni. Ceturtdien ar Artūru bijām arī āra basketbola sezonu atklāt. Bumbas mētāšana beidzās ar 1:1 spēli, kur loģiski(Artūrs tomēr regulāri spēlē basketu) piekāpos ar 7:11. Spēle viens pret viens nekad basītī nav bijusi mana stiprā puse-vairāk paticis tjipa vadīt saspēli, dot piespēles un mest truļus(šajā spēlē 6 punktus guvu ar 3 tālmetieniem :)). Piektdien tika izskrieta pēdējā rīta rosme, nostrādātas pēdējās 8h šajā nedēļā un ready to go.

Britu čempionāts sprintā

No rīta devāmies uz vilcienu, lai mērotu ceļu uz York. Kad ieradāmies Yorkā nebija ne miņas no tiem laikapstākļiem, kuri tika iepriekš solīti -ņemiet līdz sauļošanās krēmu :). Diezgan drēgns un apmācies. Sadabūjām taksi, kurš pamatīgi mūs "izslauca". Beidzot bijām nokļuvuši sacensību centrā.

kvalifikācija

Biju apņēmības pilns atdot visu sevi kvalifikācijas skrējienā. Artūrs pat iedeva speciālu drinku, kurš nezinu vai palīdzēja :) . Tualete, Ralph Street komentāri par viņaprāt galvenajiem pretendentiem uz uzvaru, starp kuriem gan Pauliņš netika pieminēts, skrējiens līdz startam un esmu gandrīz gatavs startēt. Man viena starta minūte ar ļoti ātru skrējēju, kluba biedru Ian Nixon. Būtu zinājis ka distances ir praktiski identiskas, būtu mēģinājis viņam no trešā kp turēt līdz, bet nu... nezināju. Uz 1kp neliela kļūdiņa, uz otro jau liku cik iekšā. Distances tiešām interesanti bija plānotas un kp labi izvietoti lielākoties.Uz 5kp atkal neliela kļūdiņa-sāku jau skriet garām kp.Skrienot uz 7kp sev priekšā ieraudzīju kluba biedru Richard Foster kurš startēja minūti pirms manis un skrēja to pašu Heat, jo redzēju no kura groziņa šis karti paķer.Uz 8, 9(radio KP) vilku viņam klāt. Un uz 10 arī jau biju tā ieskrējies ka karti bija grūti lasīt un gluži tāpat kā Richard nepamanīju ka dodoties taisni kp virzienā priekšā ir žogs. Bet labi ka viņš man bija vēl kādu gabaliņu priekšā, jo šis apstājās kas lika arī man piebremzēt un ieskatīties kartē-kas mani paglāba no kļūdas. Nu jau biju viņam priekšā. Līdz 18kp bija vairāk vai mazāk ok. Uz nākamo KP pāri tiltiņam, redzu ka šo žogu/sētiņu ir atļauts šķērsot. Tā arī daru, bet kontrolpunktu nepamanu un aizksrienu par tālu(lielākā kļūda kvalifikācijā). Pēc šī jau beigas ļoti vienkāršas. Finišēju ar rezultātu 15:57, kas man deva 16.vietu no 38 censoņiem. Artūrs šajā pat hītā bija 2ais, vien dažas sekundes aiz ātrā Kris Jones.
Pats sapratu ka noskrienot ideālu skrējienu būtu, kā briti saka "miles away from A final" ātrums bija ne tuvu tam lai tiktu A finālā, kur iepriekš sapņoju ka varētu ieskriet savā mīļākajā O-disciplīnā. Tas gan pierāda ne to vien ka esmu ne pārāk ātrs, bet arī to ka šeit konkurence ir patiešām spēcīga.

Fināls

Bija laiks līdz fināla startiem, par kuriem gan ilgu laiku bija liela neskaidrība-kurš kurā finālā, cikos, kur vispār šī visa info būs pieejama? Pameklējām kafejnīcu pirms fināliem :) Nu nekādīgi nevarēja atrast kafejnīcu :D.
Vispirms programmā bija A fināls, kur startē 18 labākie/ās. Starp dāmām bija arī pasaules čempione sprintā Linnea Gustafsson, kurai gan fināls bija visai neveiksmīgs. Un tad jau čaļi bija gaidāmi. Paliels pulciņš bija izveidojies pie skatītājpunkta un visi kā viens gaidīja elites večus ierodamies vispirms skatītājKP un tad turpat finišā. Mēs protams gaidījām Pauliņu, kurš startēja pašās beigās. Bija cerība, ka Latviešu pārstāvis varētu parādīt Britiem kas ir kas, bet diemžēl kļūda uz 5kp to liedza izdarīt. SkatītājKP Artūrs bija ar turpat aiz muguras Oli Johnson, kurš startēja minūti aiz viņa un savā redzeslokā bija notvēris Grundzāles imperatoru pie tā paša slavenā 5kp. Paldies viņš protams nepateica Pauliņam par to ka izvilka uz sudrabu :). Winsplitos uzliekot opciju times without mistakes Artūram bija pārliecinoši labākais laiks... bet nu ne reālajā dzīvē. Pirmajā trijniekā tika džeki kuri pēc Ralfa domām nebija favorīti uz pirmo troiku. Ja godīgi, tad šos džekus, izņemot Oli, es arī nebūtu iedomājies uz pjedestāla sprinta gonkā. Tas vēlreiz apliecina to cik šeit spēcīga konkurence.
Par cik šis bija WRE mačs, tad GPS iekārtas ir aizliegts izmantot šajās sacensībās. Tādēļ garmins palika somā(atšķirībā no A fināla uzvarētāja, kur džeki ar viņu runājot par to iesmēja) kad devos uz startu. Pa ceļam uz startu sagaidīju Andi finišā, kur ieguvu info ka distance ir daudz inčīgāka nekā kvalifikācijā un ka daļa ved gar "kafejnīcu". Starta vietā biju visai laicīgi-sildījos, staipījos un biju gatavs B finālam. Līdz 9kp bija samērā OK, ja nu vien varēja kādu labāku variantu uz 4 un 5KP. Tad uz 10 kp pieļāvu lielu kļūdu(vismaz minūte), tad vēlreiz uz 13 kp iesākumā ieskrēju tupikā. Kad devos uz 15kp pāri dīķim dzirdēju Pauliņa skaļo balsi :), kur dusmīgs onka viņu pēc tam sabāra :D. Vēl uz 19kp, kurš šķiet bija īsākais etaps sāku skriet pretējā virzienā, tāpēc tik īsā etapā zaudēju salīdzinoši daudz. Finišēju ne visai apmierināts ar veikumu un sāpēm kreisās kājas ahilā :(. B finālā ieņēmu ļoti zemo 62.vietu ar rezultātu 15:26 no kura varēju nomest kādas 2minūtes... Ieguvu savus līdz šim lielākos pasaules ranga punktus :). Starp citu B fināla uzvarētājs britu rangā ieguva vairāk punktus kā A fināla uzvarētājs :) -vēlreiz-konkurence te stipra !
Ātri pēc finiša nodušojos un devāmies uz York centru. Pa ceļam sveicieni dāmām, daži interesanti skatieni :) un vēršanās pēc padoma,kur un kā labāk nokļūt pilsētas centrā, pie viena vietējā. Viņš mums teica ka ir 2 options, mēs gan izvēlējamies trešo :) -paēst kebabā un tad doties uz centru. Diena gara un nogurdinoša, labi pavadīta, labā kompānijā un beidzot bijām mājās. Žēl ka tieši šajā naktī pulksteņi bija jāgriež stundu uz priekšu.

Vidējā distance

No rīta laukā pamatīga migla. Ir sarunāts mūsu darba kolēģis James, ka aizvedīs mūs līdz sacensību centram, jo šamējam tēvs turpat netālu mitinās. Pa ceļam vēl diezgan liela migla, bet tuvojoties sacensību vietai jau var redzēt ka diena būs saulaina un silta. Ierodamies centrā un atrodam vietiņu kur apmesties. Iepazīstamies ar pēdējo KP un finiša taisni. Kad mēs ar Andi jau sākam ģērbties, Pauliņš pamana Matthew Speake mežā (iespējams atdzīvināja KP) un šim uzbļauj. Viņš arī pēcāk pie mums atnāk. Vārds pa vārdam par viņa plāniem un dzīvi, un uzzinam arī ka šis viņam bijis kā treniņpoligons un ka apvidus nav tik viegls kā izskatās uz papīra (par ko man jau pirms tam bija aizdoma). Kā jau vienmēr tualete pirms starta, paņemu iesildīšanās kartīti, kur saprotu ka būs interesanti, jo balto no dzeltenā tur atšķirt nebija iespējams :). Ieraugu arī mūsu jauno kluba biedru Richard Foster, kurš bija piedāvājis 3 vietas uz šo vīkendu mačiem, bet nekādi negribēja atbildēt uz e-pastu un vispār viņu nekādi nevarēja dabūt rokā :). Tad nu vārds pa vārdam un dabūju mums transportu atpakaļ uz Leeds. Skrienot uz startu jutu ka ahils nedaudz sāp, bet paskriet kaut kā jau varēšu.Startā paķeru karti un uzreiz tajā mudžeklī nevaru ieraudzīt kur starts un pirmais kp, kad tas izdodas, uzmetu virzienu un dodos 1kp virzienā.Pa ceļam tāds diezgan purvains vietām kaut gan kartē nekā tāda nav... piefiksēju dīķīti tad esmu uz taciņas un tad jau atklātajā, kur manam kp jābūt.Ne pārāk ātri un pārleicinoši, bet pirmais kp ir atrasts.Uz otro sāku skriet pa 180grādiem (laikam 20kp divnieks nojauca manu uzmanību), bet labi ka visai ātri attopos.3,4kp visai veiksmīgi visu kartē salasu un kp atrodu. Uz 5kp neliela virziena kļūme, un arī šeit pa ceļam diezgan purvains,kaut kartē tik balts, dzeltens un daži mazi grāvīši.Šeit kādas 10-15sek. zaudēju. Uz nākamo jau lielāka kļūda. Paskrienu kp pa kreiso pusi kādu gabaliņu garām, līdz piefiksēju grāvīti un saprotu kur esmu. Te man visu nojauca tas ka KP ir pie mikropaugura uz baltā kontūras.Tādu mežiņu sev priekšā pamanīju un uz to arī devos. Kad pagriezos pa labi un ieraudzīju savu KP biju nedaudz pārsteigts jo tur pilnīgi atklāta teritorija, turklāt tagad dodoties uz punktu šķērsoju purvu kurā man kājas līdz celim.. a šeit atkal nekādu purvu kartē neredzu :). Tālāk trepju pievarēšana un 7kp atrodu oki. Arī 8 un 9 visai viegli atrodu, tad uz 10 ļoti īss etaps, kur minūtes kļūda, jo atkal apjuku tajā kas kartē zīmēts un ko patiesībā redzēju.11,12 tīri normāli, uz 13 ieperos purvā kur nevajadzēja(vajadzēja pa kreiso pusi apskriet). Garais etaps +/- labi. 15,16 labi. skrienot uz 17kp vienu īsu brīdi biju nedrošs vai esmu uz īstās taciņas-viss ok.Šķērsoju vēlreiz sētu ar trepju palīdzību.Uz 18kp man labs vagons pa priekšu, velku visiem garām un cenšos tā sparīgi, bet kad pēc mačiem salīdzinājām splitlaikus, tad biju nedaudz šokēts ka Pauliņam tik īsā etapā zaudēju tik daudz 0:23 vs 0:29. Uz 19kp izvēlos skriet caur 1kp. Pa ceļu skrienot iemetu acis pulkstenī un saprotu ka dēļ ahila nespēju diez cik ātri paskriet un ka mans skriešanas ātrums skrienot pa ceļu diez ko neatšķiras no skriešanas ātruma pa apvidu. Ja parasti pa ceļu varu brīvi paskriet 4:30 un pat ātrāk, tad tagad ātrums bija virs 5min/km. nedaudz paskrienot gar 1kp ieraugu Andi, kurš pirms manis startēja 7min.Ņemot vērā manas kļūdas, kas nebija pārāk milzīgas, es saprotu ka Andis šodien labi velk.Paņemu 19 un uzreiz metu atpakaļ uz 20 un tad pāri laukiem uz 21, kur pa gabalu redzu Anda muguru un velku tik klāt. Pie 21 jau esmu klāt un nekas daudz no distances ar vairs nav palicis, vien daži īsi etapiņi, kur kļūdas nepieļauju un Pauliņa uzmundrināts finišēju. Patīkami bija finiša koridorā skrienot dzirdēt savu vārdu izskanam. Komentētājs saka, ka būs ļoti tuvu, jāpagaida kamēr finišēšu-uz to brīdi ieņemu līderstatusu vien par 2 sekundēm!!! apsteidzot savu kluba biedru Tim Street. Patīkami arī ka distanci iespēju veikt zem 40 min, jo tad vismaz ir sajūta ka ir noskrieta vidējā distance :). Kļūdās gan teju 3 minūtes varēja arī atmest, bet nu...
Nododam Pauliņam informāciju pēc paša vēlmēm un gaidam viņu skatītājKP. Cīņa bija patiešām sīva, jo pirmais trinjieks iekļāvās vien 19 sekundēs !!! un Oli Johnson izcīnija savu 5 vidējās distances titulu. Artūrs finišeja 5vietā ar vēl vienu neizmantotu iespēju, bet gan jau vēl īstajos mačos šogad izšaus. Viņam ar ļooooti sīva cīņa bijusi. Vidējās distances rezultāti. Nu ko, distances noskrietas.Domāju ka nekļūdīšos ja teikšu ka visi varējām arī labāk. bet ir labi kā ir. Pa ceļam uz māju vēl Leeds apciemojām kuģi un MC un tad jau arī Artūra treniņnedēļa UK bija noslēgusies. Bija patiešām forša nedēļa ar lieliskām sacensībām noslēgumā.

PS

Kad pāris džeki devās iekarot Spānijas virsotnes, es, pēc nelielas pasēdēšanas ar visīti sestdienas vakarā, devos svētdien uz Roundhay Park, kur bija doma nostartēt AIRE rīkotajās sacensībās, kur iespēja arī ranga punktus nopelnīt. Par cik no rīta nebiju diez ko ašs, tad ierododties sacensību centrā mani biedri paziņo ka jau sākti kontrolpunktu novākšanas darbi... Burdens bija tik laipns un iedeva man karti ar garāko distanci un laipni piedāvāja man distanci skriet tāpat-treniņnolūkos. Ja jau biju ieradies tad uzskriet gribēju simtprocentīgi, jo bija cerība ka tas pagaiņās arī nedaudz fūģeli. Sākumā bija visai grūti skriet, ka pat pirms 3 un 4kp nedaudz apstājos. Uz 3kp arī pieļāvu kļūdu neieraugot taciņu kas noveda tieši pie kp. Principā ņemot vērā pašsajūtas distanci veicu tehniski visai pieņemami, jo kā jau ierasts nekā diži sarežģīta jau nebija. Nedaudz atgaiņājos no maziem uzbāzīgiem suņeļiem un jau apmēram pēc pusdistances skriet jau bija tīri feini. Lielākā daļā KP vēl bija uz vietas tā ka zināju ka esmu īstajās vietās :) . Patika ka pulksteni finišā apturēju precīzi 59:59 un bija pievārēti 10.5 km lai izgaiņātu visīša atomus organismā (pēc skrējiena gan sajūtas atgriezās :) ). Vismaz dalība nebij jāmaksā kas labi, jo nekāds baigais cīnītājs svētdien nebiju.Un beigu beigās bija visai patīkams PS (paģiru skrējiens).
Nobeigumā viens pavecāks video no maniem vecajiem arhīviem. Vai atpazīsti šos jaunekļus ???

Kā jau nosaukumā teikts...

... Pauls par sevi un O. Kādu laiciņu atpakaļ lasot K.Ozoliņa un tagad A.Pauliņa rakstus iz vēstures man radās doma/vēlme (patiesībā par to biju iedomājies jau pirms tam) parakstīt šeit kaut ko par sevi no pagātnes. Nav jau tā ka man būtu kādi ievērojami panākumi, bet tie kas man šķiet nozīmīgi vai priekš manis pieminēšanas vērti.
Jāsāk jau laikam ar to ka orientēšanās gaitas uzsāku 1996 gadā pavisam nejauši. Jo tajā laikā vēlme bija spēlēt basi, bet kad esot tuvējā basketbola skolā/klubā "Rīdzene" kurā tobrīd trenējās mana māsa un divas manas klasesbiedrenes man tika atteikts dēļ tā ka brīvu vietu nav, mana mamma bija dabūjusi bukletiņus no RSP par orientēšanās pulciņu/klubu- kā saka jaunietim tak kaut kas jādara ja reiz basīti spēlēt nevar :) .Abas šīs vietas starp citu Rīgā atrodas pilnīgi blakām un ļoti tuvu bija mūsu dzīvesvietai Čaka ielā. Orientēšanās sports mūsu ģimenē nebija pilnīgi sveša lieta-tēvs jaunībā kad bija visai labs slēpotājs/biatlonists (kā pats stāstija tad slaveno Biķernieku krosa apli tolaik skrēja 27minūtēs ar kapeikām -aplis it kā esot ļoti tuvs tam kāds tas ir tagad) izmantoja Magnētus kā treniņus. Tas gan man nekādu talantu nebija devis, vismaz ne uz orientēšanos. Tad nu uzsāku apgūt orientēšanās sporta pievilkšanas spēku skolēnu pilī tolaik vēl pastāvošajā klubā Stopkrāns pie trenera Aivara Mazzariņa. Nezinu vai man galva grūta un lēni pielec vai arī toreiz esošie treneri nebija tie zinošākie kā iemācīt, bet iesākumā tieši tehnika sagādāja milzīgas problēmas un kļūdas kas mērāmas mazāk par 2 minūtēm nemaz neskaitīju par kļūdām, un mežā nereti tika pavadīts divtik un trīstik vairāk laika nekā vajadzētu. Ja pareizi atceros tad līdz tam nebiju īpaši skrējis neko garāku par 5km Carnikavas apļos ar kaimiņa tēvu.Toreiz gan tā skriešana nemaz nelikās vilinoša lieta un dikti negribējās jo šķiet psiholoģiski nevarēju skriet garākus gabalus par 100 vai 200 metriem. Tā nu iesākumā "mocījos" gan ar vienu gan ar otru lietu kas iekļautas salikumā Orientēšanās sports, līdz kādā jaukā dienā skrienot obligātos "Carnikavas apļus" sapratu ka varu paskriet un "sēdēju astē" tā laika Stopkrāna orientēšanās guru Artim Jansonam. Kad tikām uz asfalta un līdz finišam bija palicis aptuveni 1km (varbūt nedaudz vairāk) jutu ka man spēka vēl daudz un uzsāku strauju apdzīšanas manevru un diezgan droši pa priekšu aizspurtoju līdz pat finišam. Par ko Artis pēc tam esot bijis pārsteigts jo domāja ka es ātri noplīsīšu un viņš mani uzvarēs. Tā nu varētu teikt ka tad arī atklāju ka varu paskriet :) un turpmāk visos skriešanas mačiņos nometnēs un ārpus nometnēm daudz cerību saviem konkurentiem neatstāju. Bet orientēties vēl arvien nemācēju :D un kļūdas bija pārpārēm. Par skriešanas spējām arī skolā pārliecināju savus klasesbiedrus un sporta skolotājus, un pamatīgi piesmēju visus, šķiet 11 klasē kad bija jāskrien 3000 m uz atzīmi un 10niekam pietika (ja mani atmiņa neviļ) ar rezultātu 10:20, mans finišs tika nofiksēts hronometram rādot 9:30. Tāpat arī kaut kādās skolu sacensībās zem nosaukuma "Rudens kross" kur bija jāskrien pa mežu un jākārpās arī pa smiltīm 1600 metru garumā, izcīniju 2.vietu savā skrējienā un arī kopvērtējumā ar rezultātu 4;52. Arī LSPA stadionā reiz bija visai spēcīgs 1500 m skrējiens, bet par to un sacensībām kurās šis skrējiens bija iekļauts atsevišā stāstā.
Šķiet formas virsotne (ja to tā var saukt) bija 2001 gads-par to tad arī mazliet. Tajā gadā arī Rīgas Magnētos bija nopietnāka skriešana jo tās bija gandrīz jau kā sacensības. Sezonas laikā bija vien kādi 18 posmi un daudz stipri čaļi skrēja Magnētos un cīņa bija nopietna :) . Nu jau man orientēšanās tehnika beidzot bija uzlabojusies un atsevišķos Magnēta posmos rādīju spēcīgu sniegumu :D uzvarot pašus posmus un apskrienot tā laika tādus O-speciālistus kā A.Jansons, brāļi Lindes,Raivis skrien līdz krampji kājās Otto, Peilāns vecākais un nu jau Dr. K.Jaudzems. Tas viss viesa cerības un gaišus skatus LČ stafešu virzienā, jo 1) individuāli ārpus Magnēta sienām nejutos pārliecināts par savām spējām un 2) komanda stafetē mums pie tā laika konkurences bija pieminēšanas vērta. Pa ceļam uz Latvijas čempi tolaik īsajā distancē un stafetē, kurš norisinājās Latvijas pirmās vijoles pagalmā jeb kā kartē rakstīts Kusā, vēl bija jāpaplosās Pļaviņās Kāpa-3 ietvaros. Tur jāpiezīmē ka skrēju vēl ar parastām pumpenēm jo atļauties kaut kādus speciāli orientēšanās sportam paredzētus apavus nevarēju. Kāpas sacensībās man kaut kā nekad nebija īpaši labi veicies, tāpēc arī bez liela stresa devos uz kārtējo Kāpa-3 startu un kas to būtu domājis, pirmajā dienā apskatot rezultātus atradu savu vārdu 3.vietā uzreiz aiz tā laika leģendas Žeņas un ļoti ātri skrienošā un strauji progresējoša Valmieras šefa Raiveļa. Aiz manis palika vairāki zināmi uzvārdi kā tas pats jau iepriekš pieminētais Jansons, brāļi Lejiņi, Rūdis, Peilāns unvairāki zviedri, kuri gan vēlāk Kāpā un arī vēlākos gados ieskrējās. Tajā Kāpā gan rezultātu tabulā noslīdēju uz leju un tiku pie jauniem Twister bučiem, bet prieks par iegūto 3.vietu pirmajā dienā bija patiešām milzīgs un uz ilgāku laiku :)
Tad nu Latvijas meistarsacīkstes orient sportā 2001 . Tā kā lielākā daļa manu domu bija uz otro dienu un stafetēm, jo mūsu zvaigžņu komandai ar A.Jansonu,R.Otto un mani bija reāli jācīnās par medaļu, kur es parasti pat tuvu nebiju bijis. Sestdien bija vidējā distance jeb kā tolaik tā tika saukta īsā distance-kuru iesāku visai labi priekš kusas meža un manām o-spējām. Pie kāda otrā KP šķiet noķēru vienu no tā laika Daugavpils jauniešu censoņiem, kurš manuprāt bija vienīgais kurš patstāvīgi prata sameklēt kontrolpunktus nevis kādam visu distanci nosēžot astē,Oļegu Homiļovu. Kaut kā uz priekšu skrējām,īsti neatminos cik bieži viņš bija manā redzeslokā, bet drīz vien uzradās trešais kompanjons kurš burtiski lidoja pa mežu-Raivis Lečmanis. Šķiet ka Oļegs bija kaut kur iepalicis un skrēju savu skrējienu, visai labu un pie punktiem ar Raivi nereti bijām kopā. Viņš gan skrēja ātrāk bet daudz neprecīzāk. Uz beigām arī Raivelis kaut kur bija pazudis no redzesloka un kad līdz finišam bija atlikuši 3kp uz diviem no tiem uztaisīju ap 2,3-4minūšu kļūdas kopā un sarūgtināts, jo līdz tam biju skrējis priekš sevis labu skrējienu, finišēju. Oļegs ar jau bija finišējis un beigās viņu apsteidzu vien par pāris sekundēm, kaut gan biju viņam priekšā vismaz 3minūtes. Kā izrādijās arī Lečmanis beigās bija sakļūdījies un izcīnija 5.vietu, kur es 8.vietu. Sarūgtinājums bija pēc tam kad pētot splitlaikus excelī sapratu ka šeit bija pirmā reize kad reāli varēju izcīnīt medaļu individuālajā distancē, jo pirms beigu kļūdām atrados 3.vietā priekšā pat Žeņam. Un ja vēl Raivels nebūtu sakļūdījies tad pirmais trijnieks varēja izskatīties sekojoši -1.Raivis Lečmanis 2. Kristaps Jaudzems 3. Pauls Liepiņš -jā jā, Raivis bija 1.vietā(pirms kļūdas) tobrīd pēc splitiem. Bet kā Thierry teica, tad rezultāts jau skaitās finišā. Tad nu visas domas un galvenās cerības bija uz stafeti, kur bez lieliem pārsteigumiem izcīnijām 2.vietu un es tiku pie pirmās medaļās LČ. Uzvarēja Saldus, kur startēja tā gada H-18 grupas divi stiprākie skrējēji, un Raivis revanšējās par iepriekšējo dienu un uzrādīja ātrāko laiku starp visiem 18niekiem un ierāva savu komandu bronzas skavās. Jāpiemin ka man nezināmu apstākļu dēļ gan individuālajā distancē gan stafetē nestartēja divi spēcīgi konkurenti, kuriem šis noteikti bija labi zināms mežs-Lauris un Aivis Lejiņi.
To vīkendu es labi atceros un droši vien ka atcerēšos jo gan individuāli veicu labu race, lai arī ar vilšanos, gan stafetē tiku pie pirmās medaļas :) Tas it kā bija loģisks un atbilstošs nobeigums 2001 gada sezonai, kuru atceros kā jaunības gadu Highlight :D

Compass sport cup heat

Svētdien UK norisinājās Compass Sport Cup jeb Anglijas klubu čempionāta kvalifikācijas skrējieni. Tad nu mēs devāmies uz mūsējo. Laiks laukā bija tīri feins, tik sacensību vietā bija tāds vējaināks, līdz ar to vēsāks. Karte jau iepriekš bija papētīta un zināms ka būs kārtīgs mežs ar kalniem, zaļajiem utt. Distance 8km 26kp un 310 metru kāpums. Nekāda konkrēta mērķa nebija, tik censties visu distanci skriet, arī kalnos, jo pēc visas garās darba un gym nedēļas nogurums bija sakrājies nedaudz. Pirms starta mazliet pastaipījos un devos distancē. Uz pirmo kp jau tāds zolīds kāpums, kas varbūt nebūtu tik traki ja vien pa kājām nemaisītos visādi vīteņi un sakrituši zari. Tiku uz ceļa un tad jau bija feināk skriet. Uz 2kp izdevās uztrāpīt labi. Pirms 3kp nedaudz saminstinājos, jo sākumā bija sajūta ka punktam jābūt zemāk. Līdz šim jau biju šķiet salasījis trīs garās distances censoņus. Pirms doties uz 4kp mirkli apdomājos un pieņēmu nepareizu lēmumu-doties pa nogāzi uz priekšu nevis uzrāpties augšā un feini pa līdzenumu aizskriet līdz punktam. Uz 5kp beidzot varēja skriet, no sākuma pa taciņu tad pa nogāzi nolaidos līdz lielajam ceļam, tad piefiksēju pļaviņu ceļa malā un līdu mežā līdz caur biezoknim tiku uz kārotās taciņas pa kuru bez problēmām līdz kp. Tur atzīmējos un sasēju tupeli. 6kp easy. Uz nākamo no sākuma domāju moš skriet pa taciņu riņķī, bet pa vidam pārdomāju un skrēju caur zaļo jo tas neizskatījās tik traki. Gar žogu tiku līdz ceļam, un tur vajadzēja doties pa taisno nevis kā es to darīju. Līdz ar to etaps visā kopumā sanāca visai saraustīts un nožēlojami tehniski izpildīts. Tagad īss etaps pret kalnu uz 8kp, kuru Andis ar fotoaparātu man un vēl vairākiem censoņiem feini izcēla. Pie kp Andis man saka ka Bebris (Lee Beavers) tepat 2min priekšā. Ok, dodos uz 9kp. Uz taciņas norauju uz acīm, bet turpinu ceļu. Diezgan veikli pēc grāvja šķērsošanas uztaustu savu atrašanās vietu zaļajā-nelieli ierakumi, paskatos uz priekšu-Jep, izteikts koks. Aiz tā jābūt bedrei ar manu kp, ta arī ir . 10 kp jau arī it kā viegls, tik es etapa vidū nez kāpēc izdomāju ka tas koks ko ieraugu varētu būt man vajadzīgais blakus kp, bet tā protams nav. Dodos tālāk un tur arī mans kp. Uz nākamo jāšķērso patīrīts zaļais. Nonāku uz taciņas, tad līdz ceļam, pa to līdz gandrīz ceļu krustam un dodos mežā ar domu uztrāpīt žogam un tad jau kp atrast nevajadzētu būt problēmu. Problēma bija tāda ka žoga tur nebija :) līdz ar to aizdevos par tālu, par cik tur vairāki orientieristi vandījās. Kādu minūti šķiet tur esmu atstājis. Ceļā uz 12 nezinu kāpēc ielīdu tumši zaļajā, jo nu tajā paskriet diez ko nevarēja. Tālāk jau problēmu līdz kp nebija. Pēc 12kp feini ieskrējos un kontrolpunktus 12-16 ņēmu kā pēc orientēšanās rokasgrāmatas- visai veikli un bez kļūdām. Pie 16kp atkal sasēju tupeli :) . Uz 17 izdomāju skriet apkārt pa ceļu zigzagā un devos mežā diiiieeezgan droši zinot kur esmu. Bet tur viss tāds "peldošs". Apstājos un skatos kartē ka pirms kp ir mūrītis, visai veikli arī dabā izdodas to mūrīti, ar sūnām apaugušu, ieraudzīt un kp rokā. Uz nākamo dodos virzienā, šķērsoju grāvīti izskrienu it kā caur zaļajam, jo tur tā visai grūti saprast kur tur zaļais un kur baltais.. tā nu nonāku līdz stidziņai un tad kp izdodas atrast ātri, bet nu tas pēc manām domām vairāk bij zaļais nekā baltais mežs. 19kp beidzot var pa taciņām un ceļiem paskriet.Neliels kāpums, bet pa ceļu jau vieglāk. 20kp kartē izskatās tāds nedaudz biedējošs etaps, bet man patika. Vispirms pa grāvi, tad pa gaiši zaļo, tad pa tumši zaļo,vislaik kontrolējot kur atrodos kp izdodas atrast bez problēmām. Uz nākamo aploku kalnu un tad jau nākamajā uzrāpjos un kp rokā. 22kp tuvumā nedaudz apjūku bedru un ieplaku ielenkumā, līdz atrodu savu atrašanās vietu un kp paņemu. Uz 23 uzrāpjos uz ceļa, tad līdz ceļa līkumam, gar grāvi, šķērsoju ceļu kur pirms brīža uz 11kp skrēju un 23 punkts atrasts. 24kp lai arī zaļajā, bet ļoti vienkāršs jo tur kartē neiezīmēta izcirsta taciņa pieved pilnīgi klāt. Tālāk tāpat atpakaļ laukā uz taciņas tad nolaižos pa nogāzi līdz ceļam un ripoju pa kalnu uz leju līdz traktora takai un dodos mežā, kur pie sevis vēl nosaku "tagad mierīgi, vēl divi kp palikuši un viss". Tieku līdz stigai un tad tik sākas. Tā feini paķemmēju tur apkārtni, jo kā man kartē kp iezīmēts baltajā mežā. Tad nu baltajā arī to meklēju. Kad biju kādas 4min tur vandījies, izkāpu vēlreiz uz stigas, un pakāpjot nedaudz uz leju ieraugu kaut ko līdzīgu grāvītim atdalamies no stigas un vedam tieši zaļajā. Paskrienu uz leju un tur kā par brīnumu mans kp. 5minūtes tur pazaudēju, kaut gan tās jau principā pašas beigas, jo 26 kp bija uz ceļa un turpat tālāk arī finišs, kur atkal Andis fočēja. Biju protams vīlies par milzīgo kļūdu uz 25kp, bet vispār bija prieks paskriet pa kārtīgu mežu kur bija arī diezgan daudz jāorientējas.
Rezultāti , spliti

Alpu virsotnes

Jāuzraksta tak beidzot nedaudz kaut kas par pagājušosestdien notikušo YHOA night league pēdējo posmu.
Pēc darba ar Anglijā labāko orientieristu no Smiltenes devāmies uz nakts maču. Shēma kā no vilciena stacijas nokļūt mums vajadzīgajā vietā bija papētīta tā pavirši, bet nojausma virzienam bija. Andis telefons ar kaut ko gļukoja ar virziena pareizību. Uz sacensību centra vietu bija jākāpj Tādāāāāā kalnā... man šķiet ka vismaz kilometrs un visu laiku uz augšu un pat visai stāvs :). Divreiz apstājāmies lai mēģinātu tel. kartē saprast vai esam uz pareizā ceļa. Izrādās bijām vnk perfekti uz pareizā un šķiet taisnākā ceļa no stacijas nākot, jo kad beidzās kāpums bija arī sacensību centrs klāt.
Par pašu distanci tur diži daudz ko nav stāstīt. Apvidus- atklātas teritorijas ar viršveidīgajiem augiem, nedaudz sniega paliekas, pāris klintiņas un taciņas.Redzamība-ar manu lampu ļoti vāja.Konkurence- kā vienmēr. Formāts-izvēles distance ar 45min kontrollaiku. Laika apstākļi-ciešami.
Par cik kādu laiciņu(dēļ sāpēm kājā) nav skriets (tiek mīti pedāļi), tad negribot dikti dēļ šāda mača sačakarēt ko vairāk tika jau iepriekš nolemts ka skriešu, bet neforsējot, tā teikt lai nejūt sāpes kājā. Tas principā izdevās. Pēc distances nonācu pie secinājuma ka lai veiktu šo distanci labāk vajadzēja krietni vairāk turēties uz taciņām, jo tur man ātrums tomēr bija krietni lielāks, jo līdz ko es novirzījos no takām man ātrums kritās strauji, jo redzamība krasi pasliktinājās. Un būtu savācis krietni vairāk KP (arī distanci nedaudz citādāk saplānojot) rezultāti
Bet visā visumā OK pasākums. Pēc šī mača šķiet kopvērtējumā jau otro gadu pēc kārtas Andim sakrita visi apstākļi un izdevās noslēgt šo seriālu TOP3 un jau otro gadu pēc kārtas divi LV raneri iekļuva TOP3 :)
Šonedēļ tiek mīti pedāļi un cilāti svari. Sestdien jānobalso pret slāviem un svētdien (cerams) jādodas uz Compass sport cup kvalifikācijas skrējienu. Un Britu čempis ar tuvojas straujiem soļiem, vēl tik bik vairāk kā mēnesis palicis.