Nu cik tad ?

ceturtdiena, 2011. gada 19. maijs

Disapointments.

Svētdien 15.maijā norisinājās Britu čempis stafetēs uz kuru jau kādu laiku iepriekš biju pieteicis savu dalību. Biju ielikts pirmajā komandā, par cik paši stiprākie kluba biedri vai nu nestartēja vai nu pārstāvēja savus universitātes klubus. Pieteicu sev arī pirmo etapu, jo gribējās to starta burzmu,ātrumu, un nedaudz pasagatavoties uz Jukolu,kur arī esmu pieteicies startēt 1.etapā.
Tātad, par cik sestdien paliku mājās un nebraucu uz Longu, tad beidzot labi izgulējos arī pa dienu :) , līdz ar to vakarā miegs tik raiti mani neapmeklēja... kad iemigu bija palikušas aptuveni 5h ko gulēt. Kad pamodos, bija sajūta, ka tūliņ zvanīs modinātājs, aizvilkos uz tualeti, un tad apskatījos pulkstenī, kurš rādīja, ka ir 5 no rīta, bet man modinātājs uz 6:30, lai būtu stunda, ko sataisīties, jo ar Dave sarunājām, ka šis pie mums būs ap 7:40. Tad nu līdu atpakaļ gultā un nākamais ko atceros, ka pamostos ar telefonu rokā (tā jau ir bijis iepriekš :) ) un momentā saprotot, ka nav labi, metu acis uz laiku.... bļ** 7:37 ... Labi, ka tajā brīdī kad mērkaķātrumā ģērbos, saņēmu sms no Deiva, ka šie aptuveni 20minūtes kavēsies...ptfuu... pat paspēju kaut ko ieēst, bet samērā lielā steigā. Tieši tikos mums bija sarunāts izbraukt, jo man starts desmitos, bet tur no Car Park 2km vēl jāiet un es teicu, ka vēlos vēl pirms starta uz orient inventāra bodi aizdoties, tā teikt bez stresa un steigas. 20 min jau atpaliekam no plānotā, bet tas vēl galīgi nekas traģisks. Kad esam jau pavisam tuvu sacensību vietai, kādas reizes trīs nogriezāmies pa nepareizo ceļu aplī, kā rezultātā visai nepieklājīgi ilgu laiku pavadījām meklējot sacensību vietu, kas manī nu jau sāka viest šaubas, vai es paspēšu uz bodi (gribēju jaunus apavus, jo icebug galīgi čābīgi izskatās). Beidzot atradām īsto vietu, devāmies nelielā pārgājienā uz sacensību centru... pagaidām galīgi neiet pēc plāna. Laika it kā nav daudz, bet tomēr dodos uz bodi un pēc nelielas apskates un uzlaikošanas, iegādājos zaļi pelēcīgus INOV:) .
Rikšiem pārģērbties, saņemu savu numuru, identu un dodos uz tualeti, jo tas vienmēr ir iekļauts pirmsacensību rituālā . Laika iesildīties īpaši nav, tāpēc mazliet pastaipos un dodos uz starta zonu. Doma ir mēģināt turēt ar līderiem vismaz sākumā, un pēc tam (reāli apzinājos) censties pārāk daudz neatpalikt. Starta šāviens, izraujos gandrīz pašā priekšā, bet pa to laiku tomēr paspēju apskatīt uz kuru pusi 1kp,ko daži kas arī dikti rāvās startā šķiet neizdarīja, jo ieskrienot mežā devās taisni, kaut gan kp bija vairāk pa labi. Uz pirmo mazliet pa tālu aizrāvu, līdz ceļam, bet tāda bija doma, ka ja netrāpīšu tieši pierē, tad ceļš būs laba atdure. Kā nekā kp bija ceļa malā. Uz otro ar pāris džekiem kapājam pa ceļu līdz īstajā brīdī tik nogriežamies uz kp..ieplaciņu atrodam bez problēmām. Uz 3kp dodos taisni, un kp rajonā ieraugu mikropauguru un ir tā nesatricināmā pārliecība, ka aiz tā es arī savu kp ieraudzīšu. Tā arī ir, un pie tam šķiet ka esmu pirmais kurš atzīmējas šajā kp. Izejot no trešā, redzu ka kaimiņbrālis R.Stupelis ar vēl kādu džeku aizskrien par tālu. Uz 4.kp jau tāds paprāvs bariņš izveidojies un dragājam pa ceļu. Punktu atrodam bez problēmām. Izskrienot uz ceļa uz 5kp jau jūtu, ka esmu sācis sev par ātru un saprotu, ka drīz būs jāmet nost temps. Vēl cenšos turēties. Pie piektā kp vēl sanāk starp dzeloņdrātīm paložņāt. Uz 6kp etapa iesākumā tāds neliels kāpumiņš, kur jūtu, ka kājas jau tādas ļenganākas, un Romualdas vispār palido garām kā stāvošam. Palēnām mani apdzen arvien vairāk džeku, līdz nedaudz atgūstu spēkus un atrodu savu grupiņu. Līdz 8kp nekādu problēmu tehniski. Uz 9kp nenoturu virzienu un nedaudz parauju līdz čalim, kuram šķiet farsts, bet redzu to nelielo izcirtumiņu, kura stūrī man kp, un pakāpjos uz augšu, bet izrādas punkts ir zemāk... uz 10kp atkal virziena kļūda un salīdzinoši daudz laika zaudēts priekš tik īsa etapa. Bet paldies dievam grupiņa vēl tepat. 11,12,13,14 tiek paņemti raiti, bet tad es izdaru to, ko nedrīkst darīt šādā (peldošā) apvidū un šādās sacensībās... skrienu uz 15kp un gandrīz pusetapu praktiski kartē neskatos, līdz beidzot izdomāju, ka jāpaskatās (laikam tāpēc ka ieraudzīju kp pie saknes). Īsti nav man skaidrs, kur tagad esmu, vajadzēja piebremzēt (negribējās laist čaļus prom) un kārtīgi ieskatīties kartē un saprast kur ir tas kp pie kura esmu es un tad nebūtu problēmu, bet nē.... es skrienu tālāk un sāku riņķot pa pauguriņiem, kur itin viss šķiet vienāds... padiršu kādas 4minūtes šajā etapā. Vēl viens džeks bija tikpat "gudrs" kā es, jo viņu manīju no sava maldīšanās paša sākuma, un viņam izrādās vajadzēja to pašu kp nevis kādu no tiem simts kas tur bija visriņķī. Uz nākamo uzdodam normālu tempu, kā arī uz 17.kp Uz to viņš nedaudz saminstinās kamēr es jau kp ieraugu un paņemu mazliet ātrāk un izeju jau uz 18-o. Nu ko, ilgi nebija jāgaida uz nākamo kļūdu, ko? Vispirms jau slinkums ieskatīties kompasā, kā rezultāta attopos pie sētas, bet ne pie tās, pie kuras mans kp tuvāk, to es ātri saprotu, un to ka galīgi šķībi esmu aizrāvis arī saprotu.... Turpinu virzīties nelielā atstatumā no sētas uz savu 18kp, līdz uzskrienu kalniņā ar pilnīgu pāliecību, ka tur būs ieplaka un mans kp... ir... pieskrienu klāt, nr 139. Fuck, man vajag 238. Domāju, ka tad jau nākamajā būs... tur nav kp vispār, skrienu tālāk, arī tur nav un nu jau redzu savu nākamo kp... esmu neizpratnē. Skrienu atpakaļ, pirms pauguriņa vēl piefiksēju zaļo krūmu puduri(kas bija visai izteikti mežā un labi vietām palīdzēja orientēties) uzskrienu kalniņā, tur ieplaka, tur kp, bet tas 139.... stāvu un bolos, vienubrīd iešaujas doma, ka ir kāda kļūda, numuri sajaukti vietām, ieprintēts nepareizi...jo esmu 100%pārliecināts, ka esmu tur kur man kartē 18kp aplīša centrs. Jau domāju, ka jāatzīmējas pa ļubomu... izdomāju vēlreiz acis iemest leģendā (pirms tam uz pašu kp leģendu neskatījos, tik uz nr. jo to ka punkts ir ieplakā tāpat labi redzēju) un skatos, ka leģenda kaut kāda jocīga, tad nāk pats labākais un saprotu to cik es esmu stulbs.... visu laiku esmu skatījies uz 20kp leģendu. Šī kļūda šķiet radās tādēļ, ka iepriekš paņemot 17.kp domāju ka tas ir pēdējais leģendu stabiņā un ka 18ais man jāmeklē nākamajā... un tur tad arī meklēju.. :)) losis !
Tik milzīgas kļūdas pieļautas tik īsā distancē. Vēl jau beigās uz 24kp aizrāvu nepareizi,jo ieraudzīju krūmu puduri, bet ne to kuru man vajadzēja, bet nu tas jau bija štrunts...
Finišēju galīgi bez pozitīvām emocijām...žēl ka čaļus nedaudz pievīlu (viņi varbūt tā nedomāja,bet es gan)
Pēc finiša satiku Rūdi, uzsitām klaču par viskaut ko, noskatījāmies apbalvošanu un devāmies mājās. Vienīgā labā lieta šķiet todien bija jaunie apavi. Pagaidām šķiet, ka ir labi :)



rezultāti, spliti un route gadget