Cerību vietā vilšanās

Kādu laiciņu nebiju orientējies,tāpēc bija tāds neliels izsalkums pēc šīs izpriecas un pie reizes gribējās pačolēt vai tie nedaudzie skriešanas treniņi ir devuši kaut kādus augļus. Tad nu kalendārā biju noskatījis ka SYO klubs svētdienā 16.decembrī organizē maču,kurš jau pēc nosaukuma lika noprast ka būs open moorland,bet palasot nolikumu šķita ka varētu būt arī tīri feins mežiņš,bet realitāte izrādījās citādāka. Kad ierados sacensību vietā,pildot dalībnieka anketu nevarēju izlemt kuru distanci skriet-Black vai Brown? it kā jau starpība nav liela 9.2km vs 7.6km,bet kāpuma starpība gan vairāk kā simts metru atšķirība un turklāt gribējās tikt pie ranga punktiem un bija pamatota aizdoma ka black distancei kārtējo reizi aptrūksies dalībnieku skaits lai tiktu pie punktiem(tā arī bija) tapēc tomēr izvēlējos skriet brown.
Uz startu jau pa moorland un dubļiem :) . startā paķeru karti(kaut redzēju kur aizskrien mans konkurents tomēr gribēju pats pārliecināties kur jāskrien) un sameklēju startu un 1kp un aidā...lejā no kalna ! kas ir visai neraksturīgi še UK,jo parasti ja ir kalni tad tajos parasti dzen jau uz 1kp. Tomēr punkta rajonā apjūku(izrādās stāvu divi metri no ieplakas,bet to neredzu) redzu ka mans konkurents kurš startēja pirms manis minūti jau ir ceļā un redzu ka vīrs kurš startēja aiz manis apm min. strauji tuvojas jo izmanto mani kā punkta izcēlēju. Uz otro nedaudz cenšos kāpināt (pirmais laiks) un mukt prom,bet kaut kā smagi ripo uz priekšu. 3kp pret kalnu un jāatrod bedre. redzu ka dzeltenais(pirms manis startējušais) ir aizskrējis krietni pa kreisi un izmanto mūrīti kā drošu piesaisti.pats gan kāpju pa taisno,kur piefiksēju tādu izteiktu ieloku,un saprotu ka virzos tieši uz punktu, un dzeltenais tapat man viņu izceļ. sarkanās bikses(startēja aiz manis) ir jau nedaudz pret kalnu iepalicis-good. uz 4kp principā devos normāli līdz uz ceļa ieraudzītais kp man lika domāt ka tas ir mans,bet izrādās tas starta lukturis :)). lab,kļūda jau nav liela,jo uz tās pašas taciņas tas punkts. Punktu paņemu uzreiz aiz dzeltenā,tad atloku karti un priekšā varen garš etaps. diezgan ilgi pētīju un plānoju savu variantu kamēr dzeltenais jau mūk prom. Etapu uzsāku tāpat kā dzeltenais,gar mūrīti,kur varēja beidzot tīri feini ripot(pa līdzeno nebija nekādu problēmu ripināt ap 4min/km) ta nedaudz nedaudz viņam tuvojos,bet tad uz taciņas nācās apstāties un sašņorēt abus apavus un šis jau aiz kalna bija pazudis,turklāt sarkanās bikses jau bija klāt ! turpināju ripināt pa dubļaino ceļu,tad pa pļavu tad pa taciņu,pāri upītei,līdz atdūros taciņu satikšanās vietā un devos iekšā papardēs vai kas nu tie tādi,un 5kp atradu normāli,bet ļoti pablāvi izpildīts garais etaps. uz 6kp noskrēju precīzi uz vārtiņiem vai precīzāk būtu teikt pārejas vietu pār žogu. un ieskrienot mežā redzu dzelteno aizskrienam 7kp virzienā-ta jau nekur tālu nav. un protams pats sakļūdos uz 6kp -pieskrienu pie zaļajiem krūmājiem un nevaru kp ieraudzīt.jāpaskatās leģendā, nu protams ka punkts ir otrā pusē.uz 7kp cenšos skriet normāli,jo etaps sākumā iet no kalna uz leju un pa tīri feinu mežiņu.kad tieku līdz upītei un dzeloņdrāšu žogam sāku meklēt pārejas vietu.pēc tam normāla siena kur man kaut kāds besis iezadzies un sāpes mugurā kas vienubrīd jau smadzenēs apsver domu par distances neturpināšanu ... bet tomēr saņemos un turpinu.punktam trāpu precīzi,un kad dodos atpakaļ lejā redzu jau sarkanās bikses rāpjamies pa sienu. 8to principā paņemu normāli,bet šis jau turpat aizmugurē. un tad sākas kāpiens uz taciņu-tas bija man patiešām smagi jo kalnos esmu vēl diezgan vājš.beidzot tieku uz taciņas un varu atsākt skriet.lielākā daļa etapa ved pa taciņām,kur ta normāli ieskrieties vēl neļauj tas iepriekšējais kalns un nesenās domas par izstāšanos.kad esmu jau nonācis līdz tam nelielajam mežiņam redzu ka dzeltenais izskrien no tā-tātad nav pārāk tālu.ieskrienot mežiņā jūtu ka spēki atgriezušies un pielieku soli.skrienot laukā no punkta uz taciņas satieku sarkanās bikses un vienu jaunieti.tagad vēl vairak pielieku soli un uzņemu tempu,tieku līdz lielajam ceļam un jau ripoju brīžiem zem 4min/km. pametu skatu atpakaļ un redzu ka esmu jau izveidojis lielāku atstarpi starp mani un sarkanajām biksēm.no ceļa ieskrienu pļavā un cenšos šo kalnu uzskriet.kad esmu augšā un punkta vieta jau praktiski redzama,pamanu arī dzelteno,kurš nav pārāk tālu. paņemu 10kp,bet sarkanās bikses vēl nemanu kalna augšā. nu jau pa šīm pļavām ielieku normālā robā un ātrums brīžiem ir ap 3:30min/km,jo etaps ved pa līdzeno. vēlreiz pa taciņu pa kuru jau šodien vienreiz skrēju,tik pretējā virzienā un šeit arī cenšos neslinkot.kad esmu uz taciņas,no kuras principā 11kp jau ir redzams ieraugu arī dzelteno-esmu vēl vairāk pietuvojies. arī šeit vēl jūtu spēks ir,un pret kalnu arī uskrienu un esmu jau gandrīz dzelteno noķēris,bet tad uzreiz pēc 11kp paņemšanas skrienot no kalna lejup sāk raut krampjus abās kājās augšstilbam aizmugurē... ja vēl būtu līdzens,bet tie open moorland mošķi kur kājas jācilā,un kā kāju ceļ tā rauj krampī.es tik nodomāju:"oi bļin,tik tuvu jau beidzot biju deltenajam,bet tagad viņš no kalna attālinās no manis" pēc kāda brītiņa no soļošanas atkal mēģinu lēnītēm sākt skriet un vairs tā nerauj. ok. dzeltenais man lieliski izceļ 12kp bedrē. tapat izmantoju viņa muguru uz 13kp kurš arī bedrē (tādas paprāvas tās bedres bija) un šeit man par spīti tam ka ne visai ātri šķiet pārvietojos bija labākais laiks,un uz 14kp es jau dzeltenajam paskrienu garām,jo solis atgriezies un viņš tāds lēns un pārlieku uzmanīgs palika šajā bedru rajonā.škiet arī 14kp man labākais laiks un nu tik vairs viens kp palicis. Beidzot! uz to gan sanāk nedaudz šķībi,bet liels laika zaudējums tas nav un finišā jau tā kārtīgi uzskrienu. Fūūū. 1h12min nieka:) un distance pieveikta. bet nu jāsaka ka tas izsalkums netika remdēts,jo ko šitādu man īsti negribējās.gribējās tādu feinu mežu kā Andim bija.bet nu tas laikam jāatstāj uz nākamo gadu,jo šogad tās bija(visticamāk) pēdējās orientēšanās sacensības priekš manis. Kaut kā neticas ka ziemīšu brīvdienās Latvijā man gribēsies piedalīties kādā ziemas(vistiešākajā nozīmē) magnētā.
Pēc šī mača sapratu ka 1)pa līdzeno skriet man lielas problēmas nesagādā un varu pat tīri normāli ripināt
2)kalnos esmu lēns un vājš-tas cerams ar jauno gadu tiks mainīts. 3)pat pie 9km skriešanas man vēl tomēr spēka bija,tā ka skriešana kaut pa līdzenu tomēr spēka rezerves ir devusi-jāturpina tik.

Rezultāti  spliti

Visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno Gadu !!!