Nu cik tad ?

trešdiena, 2014. gada 24. septembris

Visi mani 262

Atkal kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta šeit. Nedaudz esmu paslinkojis ar rakstīšanu, bet nu palabošos. Ir bijuši ātrāki un ne tik ātri skrējieni, mērķu piepildīšana un izgāšanās, saviļņojums, prieks un vilšanās, cīņa plecu pie pleca un vienatnē, atkalsaskriešanās un tas viss pēdējās 7 sacensībās 262 kp garumā.
Tātad pēc atgriešanās no Latvijas, kur o-mērķi palika samērā nepiepildīti jau pirmajā nedēļas nogalē devos uz sava kluba AIRE organizētajām sacensībām, kuras sestdien piedāvāja divas sprinta sacensības ar iedzīšanu otrajās. Prologs notika daļēji pa mežam līdzīgu apvidu un pilsētu. Uz pirmajiem kp kas bija pilsētas vidē izmisīgi meklēju taisnos variantus, kuru tur nebija un vienā zaudēju kādu pusminūti. Beigās ar normālu skrējienu, bet ne labu ieņēmu 5.vietu no 14.dal. un līderim zaudēju 47 sekundes. Pēc tam bija iedzīšana,kurā startēju attiecīgi 5ais un 47 sekundes aiz Leona un priekšā 2iem džekiem tikai nepilnas 10 sekundes. Uz 1.kp jau aizrāvu nepareizi, jo apjuku ar pēkšņo virziena maiņu no kartes saņemšanas brīža, un tad sākās pakaļdzīšanās tiem diviem kas mani jau bija apdzinuši. Uz 8kp šķiet visi pieļāvām kļūdu kas pēc brīža ļāva pietuvoties vēl vienam censonim un līdz finišam tomēr šo un vēl vienu izdevās nokost un finišēt 6.vietā,kaut pats skrējiens bija samērā slikts.
Svētdien devos uz Otley pilsētiņu kas visa bija izraibināta ar dzelteniem velosipēdiem par godu nupat notikušajiem Tour de France pirmajiem posmie tieši šeit Yorkshire. Pati distance 6.6km 29 kp un samērā interesanta. Noskrēju normāli bez lielām kļūdām un ierindojos 4.vietā 3:59 aiz Leona.
Pēc šī pasākuma sekoja palielāka pauze apmēram pusotra mēneša garumā,kad pašās augusta beigās nedēļu pirms Britu čempja devos uz Šefīldu, lai piedalītos divās pusgarās urban distancēs ar iedzīšanas skrējienu otrajās. Jau iepriekš zināju ka pieteikušies(to varēja arī nedarīt) Johnie Crickmore un Richard Robinson un protams Leons solīja ierasties, tā ka zināju, ka būs ļoti spēcīga konkurence. Prologs bija 4.7 km ar 30kp. Distanci veicu principā apmierinoši, kur uz distances beigām pieļāvu kļūdu, kas daļēji jāuzņemas organizatoriem, jo kp savienojošā līnija nosedza samērā svarīgu objektu(tas bija arī iepriekš distancē, kur gan laicīgāk attapos) un pateicoties Leona un R.Robinsona mp.(katrs izlaida pa kp) biju 3.vietā pēc prologa un kādas 5min aiz Crickmore. Iedzīšanā Džonijs startēja savā "līgā", bet man par konkurenci nebija ko sūdzēties, jo priekšā Alex Rothman startēja 23 sekundes un 4 un 5.vieta attiecīgi 5 un 14 sekundes aiz. Jau samērā ātri bijām visi kopā un šī cīņa bija tiešām aizraujoša, kur pozīcijām mainījāmies ik pa laikam un dažu sekunžu laikā nonācu no 2 uz 5 vietu un otrādāk. līdz vienu brīdi izmantoju konkurenta kļūdu un konkurenta citādāku varianta izvēli un nonācu samērā drošā 2.vietā, bet beigu daļā kas gāja pa veciem kapiem nedaudz noraustījos un jau atkal bijām 3jatā un viens kp izšķīra vietu sadali, kur finišēju 3.vietā šajā 4.3km distancē ar atkal 30kp.
Nu tad pēc nedēļas ilgi gaidītais Britu čempionāts uz kuru biju stingri apņēmies uzlabot savus iepriekšējo gadu rezultātus abās distancēs.
Sestdiena-sprints.
Kvalifikācijā startēju samērā relaksēts un viss gāja diezgan labi un fiziski jutos pat pārsteidzoši labi un šķita ka būs labs rezultāts. Savu iepriekšējo kvalifikācijas rezultātu uzlaboju, bet tik un tā biju tālu no A fināla un papētot pēc tam distanci sapratu, ka tomēr ir bijušas variantu kļūdas, bet dikti daudz uz tām sakasīt nevaru, bet kāda pusminūte iespējams, kas sprintā tomēr ir daudz. Paliku 12.vietā un 2:12 aiz ļoti ātrā Murray Strain.
Pēc kval. satiku Andi kurš bija atbraucis pavērot sprintu, jo dēļ dažādām likstām un veselības problēmām šogad sprintu izlaida. Papļāpājām un bija laiks finālām.
Atkal biju samērā relaksēts un mierīgs, un tāds arī stājos uz startu B finālā kaut kur pa vidu starp visiem 39 dalībniekiem. Distance gāja kā karsts nazis sviestā-ātri un viegli.Šķiet ka tik tehniski labi veikta sprinta distance manā dzīvē vēl nebija bijusi, jo šķiet vienīgā kļūda bija uz 17.kp kur burtiski kādus divus soļus veicu nepareizā virzienā. Finišēju ļoti apmierināts un gandarīts ar savu skrējienu un kad ieraudzīju rezultātus mans smaids bija vēl platāks. Principā ja tīri teorētiski A finālā no 18 večiem viens nestartēja un vienam nebija ieskaitīta rezultāta, tad es ieņēmu 20.vietu, kas bija mans lielais mērķis.
Svētdiena-vidējā. Samērā īsa distance ar ļoti daudz kp. un pilnīgs pretstats sestdienai tehniskā ziņā, jo fiziski es jutos ok. Kļūdas bija daudz un lielas, un dumjas. Piemēram uz kādiem 3kp es kļūdījos esot tiem aptuveni 2-3m attālumā un vnk tos neredzot un vandoties riņķī pat vairākas minūtes. Aij... slikti...ļoti slikti
Nedēļu vēlāk devos uz samērā netālo pilsētiņu Brighouse, kur notika urban sacensības.Sajūtas pēc iepriekšējā vakara pasēdēšanas nebija pašas svaigākās, bet nebija ar nemaz tik traki. Distances sākumā biju pat līdzvērtīgs pretinieks Leonam, bet tad aptumšojums un sāku skriet strupceļā turklāt pret kalnu, kas izmaksāja vairāk par minūti, un pēc tam arī palika nedaudz grūti-sāka sānā durt, kas nebija bijis ļoti sen.Tā ka uz brīdi pārgāju soļos un pie 11.kp pat uz brīdi apstājos. Pārējo distanci veicu samērā ok un finišēju 2.vietā, bet sasodīti daudz aiz Leona.
Atkal nedēļa paiet un nākamais vīkends klāt. Sestdien manā pilsētā Wakefield tika rīkots pirmais 5km parkrun kas Anglijā ir visai populārs pasākums un notiek ļoti daudzos pilsētu parkos un liels parkrun fanāts ir Andis, kurš tad uz šo pasākumu bija ieradies. Kopā aizdevāmies uz parku un ar dažiem starpgadījumiem bijām gatavi startēt. Principā negribēju baigi izlikties, jo nākamajā dienā svarīgs starts Londonā. Sāku patiešām mierīgi, ja tā to var nosaukt, bet uz distances vidu parādījās sacensību azarts un sāku apdzīt konkurentus finišējot 4.vietā no 252 sestdienas skrējējiem ar rez. 18:29.
Svētdiena-London city race. Ilgs un nedaudz mokošs ceļš un biju Londonā uz vēl ilgāk gaidīto pasākumu. Atkal saskrējos ar Andi, iestiprinājāmies ar brokastīm maķītī, un mināmies uz startu kas bija tai pat vietā kur pirms 3gadiem. Iepriekšējā vakarā vēl papētīju karti ar uzsvaru uz to 3 līmeņu daļu, bet protams bilde kā tāda bija nedaudz jau piemirsusies par to kā tur kas.Kājas bija nedaudz jūtamas pēc parkrun, bet biju apņēmies cīnīties kā lauva un izpildīt savu mērķi iekļūt pirmajā 3niekā. Skrējiens patiešām vedās labi līdz 8-9kp, kur filmētāju brigāde mani nelaida pa manis izvēlēto ceļu un nācas mest lielāku līkumu, kas izmaksāja pusminūti. un principā jau no 1.kp līderēju(ja šāds vārds vispār eksistē :) ) līdz pat 16kp (ar izņēmumu 14kp), pēc kura jau manis pieminētajā līmeņu pasaulē pieļāvu 4minūšu kļūdu. Tad 4 dusmīgi etapi :) un pēc brītiņa vēl viena kļūda, kur uz 24 kp metos kartē neskatoties, jo domāju ka zinu, kur tas atrodas. Proti, uz 17kp skrienot redzēju kp un domāju, ka tas ir mans 24. Bet kad pieskrēju, tad sapratu, ka esmu smagi kļūdijies, un tas man izmaksāja vēl nedaudz vairāk par minūti, un neizteiksmīgi veikts etaps uz pēdejo kp noveda mani pie 7.vietas, kas protams ir neliels uzlabojums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet rūgtums liels kad skatos splitlaikus un saprotu, ka mierīgi varēju uzvarēt šo pasākumu. Vismaz prieks par to ka reāli uz to biju spējīgs un tas nebija nereāls sapnis.Vismaz vienu mazu mērķīti izpildīju-būt labākajam starp 5 latviešiem šajā grupā. Didzis Vīksne ieņēma vien pāris vietas zemāk-11.vieta un uz brīdi pat bija 3niekā, gluži kā K.Radziņš distances sākumā.Tā ka letiņi stipri :)
Kas tālāk? nezinu. Jāturpina trenēties un jānosprauž kādas mērķsacensības, lai ir lielāka motivācija.