Sestdiena un jau kārtējais YHOA nakts līgas posms. Gluži tāpat kā pērn šī paša kluba rīkotajā YHOA nakts līgas posmā,arī šogad bija pilnīgi līdzens apvidus, kas ir visai neierasti šeit .
Tā kā pagājušo sestdien tā kārtīgi atsvaidzināju savu veco traumu, tad visu nedēļu neko netiku darījis, jo sāpes bija jūtamas. Bet uz šo posmu tomēr doties gribējās, turklāt jau iepriekš zinot ka būs līdzens skrējiens, sapratu ka kaut ne ātri, bet paskriet man būs iespējams, jo sāpes vairāk jūtamas tieši izdarot tādu kārtīgāku atspērienu(pret kalnu jo sevišķi). Tad nu nolēmu, ka skriešu tā lai nejustu sāpes, un ja tomēr tur kas sāks sāpēt tad krasi tempu nometīšu vai pat pāriešu soļos :).
Kad sildījos, tad sapratu, ka tik traki nebūs :), jo skrienot ar nedaudz citādāku soli kā parasti ir iespējams pārvietoties nesāpīgi :).
Distance-pirmais kp padevās visai labi-uztrāpīju tam mikropauguram labi. Uz otro nedaudz sanāca pacīnīties pa vīteņiem un tad jau tik pa taciņu, kur pa ceļam apsteidzu ejošo un arī traumēto Andi. Neliela apstāšanās pirms 3kp, bet tik lai pārliecinātos par savu precīzu atrašanās vietu. 4,5,6 kp pēc plāna. Uz 7kp sākumā nevarēju izlemt kā skriet un uz ceļa mēģināju saskatīt vai ir kādi ceļu varianti... nope, nāksies vien pa zaļi strīpoto skriet. Paskrēju nedaudz garām punktam. Kad biju pie sev vajadzīgā grāvja, bija sajūta, ka kp jau ir nedaudz pa kreisi no manis, tātad atpakaļ-spīdināju savu lukturi, bet cik tālu varēju saskatīt kp neredzēju, tādēļ nolēmu doties vēl uz priekšu, līdz ieraudzīju jau abu grāvju kopā sanākšanas vietu. Jāskrien vien atpakaļ. Nedaudz saminstinājos pirms 8kp. Uz nākamo biju iesācis skriet pareizi, bet tad pats sapinos meistarībā, jo skatoties kartē redzēju ka jāskrien gar kontūru (kuru gan naktī nevarēja redzēt), bet tad savā paurī izdomāju, ka tas grāvis gar kuru nupat biju skrējis ir tas elements gar kuru man jāpārvietojas, tāpēc novirzījos pa kreisi, līdz vēlreiz ieskatījos kartē un sapratu ka biju virzījies pareizi. Nu kaut kā ļõti veiksmīgi man sanāca uztrāpīt punktam. 10kp ārā uz taciņas un arī ļoti precīzi trāpīju virsū kp. Nākamais kp vispār uz taciņas, tik cauri zaļajam jāizlaužas un skrējiens pa taciņu(mūsu kluba biedrs, nakts meistars Steve Watkins, šeit bija pamanījies ieskriet citā zaļajā un meklējot to taciņu bija izskrējis pavisam kur nevajadzēja un metis baigo līkumu :) ). 12kp otro reizi tauriņa centrā-easy. Uz 13kp sākumā šķita ka iziešanas virziens ir ok, bet kaut kā ilgi nenāca tā lauka mala,līdz beidzot uztrāpīju žogam, bet aiz tā jau tāds pats mežs-ieskatos kompasā un saprotu kur tas ir :) Nav tik traki. Pie paša kp nedaudz apstājos mēģinot izprast apvidu. Kad ieraudzīju punktu un devos tam klāt, jutu/dzirdēju ka viens samērā strauji tuvojas. Pirmā doma ka tas bija Steve Watkins, jo startā viņš turpat aiz manis stāvēja (max2min). Nolēmu turpināt skriet savu skrējienu un ja kāds arī mani noķers tad ja temps būs līdzīgs tad skriešu kopā. Nākamo 14 kp paņēmu labi, kā arī 15kp(atkal taurenīša centrs) burtiski pa līniju. Izksrienot no 15 kp bija pat tāda patīkama sajūta ka kāds (šķiet)ir aiz mainis un tagad turpinot skriet savā tempā mēģinu skriet prātīgi un izmantot nakti, lai iespējams atrautos no sekotāja. Pie 16kp pilnībā apstājos jo tumsā bija grūti visu tur saprast gan dabā gan kartē, bet pēc 15 sekunžu bakstīšanas punktam uzdūros :). ejot laukā redzēju vienu lampu nākam tajā mudžeklī iekšā, nospriedu ka tas ir tas pats nezināmais sekotājs. uz 17 (atšķirībā no dažiem Stīviem) skrēju pa taciņu un kp elementārs. Tālāk distances šķiet garākais etaps, kur liela daļa bija veicama pa lielo ceļu.Ik pa laikam uzmetu skatu atpakaļ, un kad jau biju krietnu gabalu noskrējis pamanīju vienu lampu izskrienam uz ceļa. Ātrums arī bija visai pārsteidzošs -ap 3:45 min/km. Kad nogriezos no lielā ceļa sāku skatīties rūpīgāk kartē, kur tad griezt iekšā-redzu maza taciņa ved cauri zaļajam, to tad arī jāmēģina saskatīt. Iesākumā iepēros zaļajā domādams ka tas ko redzu ir tā taciņa, bet nekā-priekšā pamatīgs biezoknis. izlīdu laukā, paskrēju vēl mazliet uz priekšu un apjuku, jo te tas tumši zaļais, kurš naktī izskatījās kā siena, pēkšņi beidzas un ir tāds kā pusaizaudzis izcirtums... long story short-izrādās tas bija tas pats zaļais un tur arī bija tā taciņa. Uz 19 iespējams vajadzēja tomēr šajā gadījumā skriet pa taisno. 20kp nekādu problēmu. Un uz pēdējo arī šķiet vajadzēja izmantot 13kp kā pēdējo piesaisti, bet izdomāju ka mēģināšu trāpīt punktam virsū no taciņas bez jelkādas piesaistes kur dodos iekšā mežā :) labi ka veiksmīgi atdūros pret lauka stūri, kas par laimi ir turpat netālu no kp. Pēc tam laukā uz ceļa un tik uz finišu .
Biju visai apmierināts ka noskrēju bez sāpēm traumētajā vietā un ar visai pieklājīgu rezultātu. Turklāt pat pamanījos būt ātrāks par Steve Watkins, kurš izteicās ka viņš ir bijis šodien rubish :))
Rezultāti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru