Nu cik tad ?

sestdiena, 2011. gada 30. aprīlis

BM+Jukola+BČ+Kāpa...

Šoreiz par viskautko. Sāksim ar to, ka nupat atgriezos no mūsu kluba rīkotajām treniņsacensībām. Laiciņš laukā šodien burvīgs-silts un spīd saulīte. Zināju to, ka būs open moorland, bet tas mani šoreiz nebiedēja, pat tieši otrādi -gribēju pacīnīties un patrenēties pa šo apvidu. Šajā kartē gan tas moorland bija daudz labāk skrienams nekā ir bijis daudz kur citur, bet tā kā tā, tas neļāva attīstīt supermena cienīgu lidojošu ātrumu. Uz 1.kp jau pazudu mazliet starp taciņām, jo dabā ir arī tādas(par to pirms starta brīdināja), kuras kartē nav iezīmētas, jo daudz atpūtnieku izmanto šo vietu pastaigām ar suni/ņiem. Pie tam galvu man pavisam nojauca daudzās ieplakas(negribas saukt par mikroieplakām, kā tas lielākoties ir attēlots kartē,jo tās bija reāli dziļas, ka kp pamanīt var tikai pieskrienot pie pašas ieplakas) kuras šķiet visas nebija kartē sazīmētas. Kādas trīs reizes skatoties uz tiem ūdens krāteriem, un golfa laukumiņu-tie smukie dzeltenie ar kontūru apkārt bija placīši golfa spēlētājiem pa kuriem ja sanāca varēja smuki skriet,jo zāle tīri nopļauta-man šķita, ka esmu īstajā vietā, bet tā tomēr nebija. Kādas 2-3min tur atstāju. Uz 3.kp pamanījos pirms punkta iekāpt tajā mazajā purviņā, kas pilnībā sasmērēja manu kreiso kājas buci. Toč nedomāju, ka tur būs tādi mēsli. Uz 4.kp mazliet novirzījos no kursa. Tieši pirms 5.kp bija tādi feini rožveidīgie augi, pret kuriem pa skaisto saskrāpēju abus ceļus-nupat saskaitīju ka mazliet vairāk par 10 švīkām. Bet "visforšākais" piedzīvojums man gadījās ceļā uz 7.kp, kur šķērsojot golfa placīti apmēram pa vidu vispirms izdzirdēju un uzreiz pēc tam pamanīju apmēram 2metrus no manis pa labi piezemējamies golfa bumbiņu... Uz 8.kp atstrādāju kalnu, tāpat uz 10,11 un 12 kp. Uz pēdējo kp sabijos no moorland nedaudz un noskrēju pa ceļu, kas galīgi neveda pretī kp. 4.8km distancīti pieveicu neuzvaramās un nepārspējamās 37:05 :).
Pēc finiša uzsitām klaču ar kluba biedriem par Britu "Jukolu", kas norisināsies jūlija vidū.7etapi, daži pa nakti, daži pa dienu.Saprotams, ka ne tik gari kā Jukolā, jo tomēr Jukola jau galvenokārt tiek rīkota profesionāliem sportistiem(cik nu tādu ir) un profesionāliem klubiem. Andrew, kurš ir uzņēmies šo stafešu komandu komplektēšanu, teica ka man offic jāstartē, jo gribam savākt pēc iespējas stiprāku komandu. Vēl mazliet par BČ (British Champs) parunājām, kur starp citu, garajā distancē tomēr nestartēšu vairāku iemeslu dēļ, bet uz stafetēm gan esmu pieteikts, kur gan distanču garumi tādi pieticīgi- apmēram 5.5km. Un cik var saprast tad visai skrienams apvidus, jo labākajiem tiek prognozētas 32min.
Pēc pļāpāšanas devos nelielā skrējienā pretī kalnam uz 12 kp, kad atgriezos startā, izdomāju distanci izskriet vēlreiz palabojot kļūdas no pirmā skrējiena. Šoreiz 1.kp paņēmu labi :). Uz 3.kp izvairījos no mēsliem, uz 4.kp pielaboju virzienu, uz 5.kp izvairījos no rozēm, uz 7.kp no golfa bumbiņām :). Astoto šoreiz izdomāju ņemt mazliet citādāk-no akmens virzījos pa horizontāli uz ieplaku, bet aizvirzījos mazliet par tālu, bet tās vien dažas sek. Uz 11.kp otrajā reizē mazliet iztaisnoju savu pirmo veikumu, kas šķiet arī bija ātrāk. Uz 13.kp "ūdeņiem" apskrēju pa otru pusi, kas arī šķiet bija pāris sekundes ātrāks variants. Un protams uz 14.kp devos pa taisno, kur bija visai labi skrienams. Protams, ka otrajā reizē punktos ar durkli nestrādāju, bet gan vienkārši pieskāros kp, kas noteikti deva vismaz minūti ātrāku skrējienu. Nu katrā ziņā ar otro piegājienu-31:20 Kāpums arī labs salasījās -ap 400m.
Atpakaļ devos caur Bradford un caur Direct Sport veikalu, kurā iegādājos tenisa raķeti, tā ka, Andi !! kad atgriezīsies no Ilvēm, iesim dzenāt dzelteno bumbiņu-audzēšu skilu, lai varu ar tevī cīnīties :). Dodoties uz Bus Station caur pilsētas centru, trāpīju īstajā brīdī, proti, kad tirgotāju darba diena iet uz beigām un viņi cenšas notirgot pēc iespējas vairāk, līdz ar to... lētāk. Kur paņēmu divas kastītes ar zemenēm un divus maisiņus ar vīnogām...abus kopā par 2mārciņām. Par piemēru veikalā gan zemenes, gan vīnogas šādos iepakojumos maksā aptuveni 2.30-2.50.Tātad kopā sanāk ap 10 mārciņām. Varētu teikt, ka visai izdevīgs pirkums.
Par Jukolu un Kāpu. Drīz jau Jukola un, protams, ka arī mani kluba biedri no Brikšņa sāk rosīties ap šo lietu arvien vairāk-prāmju biļetes,ēšana, etapu sadale... pie pēdējā-šodien braucot mājās no Baildon Moor (BM) izdomāju, ka labprāt gribu skriet 1.etapu. Zinu, ka tas atbildīgs un savā ziņā bīstams etaps. Ne tikai starta burzma, bet gan katra pieļautā kļūda pirmajā etapā ir viennozīmīgi lielāka kā citos etapos, jo vietu izteiksmē tiek zaudēts vairāk. Bet gribu...noskaņoties savam skrējienam, sekot līdzi tam ko pats daru nevis citi(tas man šķiet ir pats grūtākais pirmajā etapā ja to grib veikt labi).
Kāpa-3 smiltenē- arī par Kāpu esmu domājis, ka šķiet nolaidīšos uz zemes un pieteikšos ka uz 21A,jeb kā Kāpā 21L grupu. Nedomāju, ka būs liela jēga mocīties pa rezultātu lejas daļu E grupā. Tā vietā labāk izvēlos iesaistīties cīņās par pozīcijām. Tāpat L grupā būs visādi Veiti un Renči, kuriem vairāk kā man būtu jāskrien E. Un izcīnīt pat piemēram uzvaru L grupā tāpat jābūt visai labā formā. Pie tam šogad visas trīs dienas ir garā distance, kas vairāk man lika apdomāt šo lēmumu.Domāju ka Kāpā tāpat pierādīšu,ka būšu pieņēmis pareizāku variantu. Sprintā protams kapāšu Eliti, kā jau dažiem esmu izteicies un pat noslēdzis nelielas derībiņas :)
Jau paspēju ievērtēt 10milas sieviešu cīņu iznākumu-prieks par lielisko manas kluba biedrenes Aijas sniegumu-labākā no savas komandas vietu ziņā un finišs 4.vietā :))) žēl, ka pēdējā etapā tāds kritums....
Par džekiem-pirmajā etapā prognozēju, ka pirmajā vietā finišēs Pihkaniskat un Arla IF pirmo komandu pārstāvji rokās sadevušies (nebūs jau pirmā reize :) ) tālāk 3.vietā 6 sekundes aiz viņiem būs Kristaps un TuMe, kurš tikai pašā finiša taisnē spēs apsteigt divmetrinieku par 1sekundi.
Turās puikas !!!!

otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

PPP - Pasmagi, Pohaini, Palēni

Sestdien Edgars bija ielūdzis mūs pasvinēt savu neseno vārdadienu. Tā smuki, bijām pie dabas, jo laiks bija vienkārši superīgs, ēdām lavašu, šašliku, dzērām alu... Par cik kopš jaunā gada svinībām Latvijā kopsummā biju izdzēris vien 4-5 aliņus aptuveni(visi iekš POM2011), tad sestdien piebeigtie 9 aliņi neviesa svaiguma sajūtu svētdien no rīta, kad biju paredzējis doties uz sava kluba rīkotajām sacensībām. Kad no rīta pamodos, tad nebija tās visforšākās sajūtas-ir gan bijis krietni krietni sūdīgāk. Bet katrā ziņā ar šādu piegaršu kādu laiciņu nebiju modies. Alus pēcgarša-pohiņa, ķiplokainas atraugas (lavašs bija pildīts ar siera ķiploku salātiem)-tas viss kopā nemaz nepatika, tāpēc vēl guļot pēc modinātāja atlikšanas vēl štukoju, ka moš labāk palikt mājās un paskatīties F-1.. bet tad ātri vien izdomāju, ka tomēr došos skriet, jo sev to biju iepriekš noteicis un cerēju, ka neliela izskriešanās mazinās iepriekšējās dienas svētku pēcgaršu.
Līdz Leeds tiku normāli, pēc plāna. Iekāpu autobusā, kas dodas uz/gar man vajadzīgo sacensību vietu. Bet nu paceļam autobusa šoferis izdomāja apstāties nekurienes vidū un paziņot pasažieriem, ka power steering ir pazudis un viss izplūdis. Pēc sazināšanās ar dienestiem utt. mums pateica, ka visticamāk būs vien jāgaida nākamais autobuss, kurš ir pēc stundas :). Vēl pajautāju šoferim vai man vajadzīgā vieta ir tālu no vietas kur "noplīsām", jo pēc laika šķita, ka jau tūliņ vajadzēja būt tur, bet tad viņš mani nolaida pie zemes sakot, ka kādas 5-6 jūdzes esot... sapratu, ka iet nav nekādas jēgas-gaidīju vien nākamo autiņu.
Beidzot ierados sacensību centrā, laiks ārā riktīgi vasarīgs, karsts... tas nelielajai pohiņai nu galīgi nepatika. Distance 10.3 km ar 30 kp un salīdzinoši nelielu 205 m kāpumu. Ātri iesildījos, jo biju izpētijis, kad iet autobusi atpakaļ, un bija doma, ka noskriešu zem stundas, un tad jau mierīgi arī uz autobusu paspēšu. Sākums jau pa pļavām, tātad ātrs. Pirmos 4kp paņēmu tīri labi un šķiet samērā ātri, bet uz 5kp jau pieļāvu kļūdu neskrienot ārā uz ceļu uzreiz. Un tad sekoja dienas,šķiet lielākā kļūda uz 6kp, kuru pamanīju tik pēc skriešanas... Apskatot karti ar kuru skrēju un to kas routegadget, tad varēs pamanīt atšķirības. Vienkārši domāju,ka sētas kas iezīmētas ar sarkano krāsu nedrīkst šķērsot, un arī iezīmētos vārtiņus nepamanīju, tāpēc domāju, ka vienīgais pareizais variants ir manis izvēlētais.. :) lieki piebilst, ka domāšana un pilnīga koncentrēšanās distancei arī nebija mana stiprā puse svētdienas gonkā. Kā arī uz 6kp jau sajutos lēns un solis tāds pasmags-pohiņa darīja savu :) . 7-9kp paņēmu samērā normāli, bet izskrienot no 9kp nebiju apskatījis tā kārtīgi kurā virzienā ir mans nākamais kp, tādēļ ietekmējos no skrējēja kuru pirms brītiņa redzēju izskrienam no šī kp, un uzreiz sekoju tajā pat virzienā... kp jau uz to pusi bija, tik 19kp ;), bet samērā ātri attapos-kādu metru pāri ceļam. Uz 11kp baltais mežs viscaur līdz kp bija ar zariem klāts. Sķiet, ka gar pašu žogu gan bija kaut kāda veida taciņa pa kuru skriet noteikti bija daudz patīkamāk un ātrāk, bet to diemžēl neiedomājos. Uz 12kp skrienot pa ceļu jutos reāli lēns un jau sāku atmest domu par noskriešanu zem stundas, jo karstums bija labs un šajā mačā tas man noteikti nebija palīgs. mazo aplīti paņēmu visai ciešami, tik kļūda uz 12 kp, pieskrienot vispirms pie 16kp. Uz 18kp pie paša kontrolpunkta biju mazliet pa labi, bet to sapratu tik pēc...kkādām sekundēm un devos pareizā virzienā. uz 19kp izvēlējos skriet pa labo pusi upītei, kaut gan pievilcīgāks šķita variants pa kreisās puses ceļu.20,21kp-labi, bet uz 22.kp atkal atstāju kādas sekundes, jo pieskrēju pie nepareizajiem krūmiem. Nākamā kļūda jau uz 23kp-vienubrīd šķita, ka esmu jau garām kp un neesmu to pamanījis, bet par laimi daudz laika tas man neprasīja.24-ok, uz 25 paskrēju punktam garām pa taciņu, jo nepamanīju to aiz vaļņa-atkal kādas15 sekundes. Tālāk jau kļūdas īpaši nepieļāvu, bet solis gan tāds gauss, bet finišu sasniedzu un biju apmierināts ar to ka tomēr atbraucu paskriet. Ar rezultātu gan galīgi nebiju apmierināts.
Prieks bija pasekot arī rezultātiem KP. Patīkami pārsteidza Kūma rezultāts pirmajā dienā, jo domāju, ka galīgi nebūs skrējēs KP pēc kritiena ZD. Bet nu riktīgs malacis. Tāpat arī Renčiks un A.Kivlenieks-bravo OK Ogre, Aija vispār malacis- 100%. Un protams ģenerālis, kā labākais no Latviešiem vidējā un sprinta distancē. Kā arī šajā nedēļā norisinājās vieni no svarīgākajiem mačiem britu sabiedrībai- Britu čempis sprintā un vidējā distancē. Grahams samērā labi atkopies pēc savas traumas-sudrabs sprintā un zelts vidējā (ar aptuveni minūtes kļūdu).
Šeit mani svētdienas veikumi -ceļš - rezultāti - spliti

un karte-bez iezīmēta ceļa, jo saprast tik un tā kaut ko būtu grūti

otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis

Jorkšīras čempis

Svētdien, kamēr lielākā daļa Latvijā cīnijās pa Lilastes ledājiem, es devos uz Yorkshire championships. Gaidāmā distance 10.3km 21kp un pa diviem dažādiem apvidiem, no kuriem vienu es ciest nevaru-open moorland. Kad izlasu sacensību nolikumā šo divu vārdu salikumu, man jau pāriet gribēšana doties uz šīm sacensībām. Bet tā Jorkšīras čempis, tad braucu skriet un biju apņēmības pilns cīnīties arī pa šo veidojumu. Laiks skriešanai ideāls-sniega nav :) , lietus nelīst...
Līdz startam 1200m, laba iesildīšanās, bet jau skrienot uz startu jūtu, ka galīgi grūti un nevaru pavilkties. Kārtīgi izstaipos pirms starta un dodos cīnīties. Tiem kas karti skatās mājās pie kompja var šķist,ka normāls mauciens pa pļavām sākumā, bet tas ir tas ko šeit sauc par open moorland un praktiski vienmēr tās tik tiešām ir atklātas teritorijas/pļavas, bet segums ir tāds kā tjip virši... vai kaut kādi augi, kuri mēdz būt pat līdz celim. Un bieži vien zem tiem segums ir visai ūdeņains un nepatīkams. Principā mans salīdzinājums šim apvidum ir tāds- iebrien jūrā līdz celim un skrien. Apmēram tāpat ir open moorland-vai nu kājas jācilā augstu, kas nogurdina tā labi, ja nav gatavs, vai nu cīnies ar tiem augiem un tas ir līdzīgi kā skriet pa ūdeni, kas arī nogurdina labi ;) .
Besis (vairāk gan morāls) parāva jau uz 1.kp. Vienkārši neesmu veicis tādus treniņus, kas man palīdzētu daudz vieglāk skriet pa šādu apvidu.
Uz 7.kp vispār pusceļā sāku iet un domāju -nafig viņiem tā patīk taisīt distances šitajos sūdos, jo pa lielam orientēšanās nekāda īpašā tur nav, bet tāds kā stipro skrējiens mazliet gan :). Uz 8.kp beidzot bija normāla skriešana, bet pēc tam jau mežā pavisam cita lieta. Bet es jau vairs nespēju attīstīt normālu ātrumu, jo šķiet nogurums, kurš bija jau pirms skriešanas un pēc burvīgā sākuma pa moorland biju labi izbesījies un tiekot mežā tiešām vairs nespēju uzspiest. Šķiet tāpēc visā distancē kļūdas praktiski nepieļāvu, jo ātrums nebija liels (maigi sakot). Lieki piebilst, ka dēļ noguruma skrienot garo etapu pa ceļu uz 13.kp pagriezu kreisās kājas potīti...again. Tagad jau jābūt krietni uzmanīgākam skrienot. Vienīgais prieks pēc distances bija tāds, ka tie 10.3km paskrēja nemanot :).
Mājās braucot redzēju varen skaistu skatu- autiņš bija pilnīgi uz jumta ceļa malā. Bet kā tas tur tajā vietā bija iespējams, man īsti netapa skaidrs.
Rezultāti un routegadget