Atkal līdzens

Sestdiena un jau kārtējais YHOA nakts līgas posms. Gluži tāpat kā pērn šī paša kluba rīkotajā YHOA nakts līgas posmā,arī šogad bija pilnīgi līdzens apvidus, kas ir visai neierasti šeit .
Tā kā pagājušo sestdien tā kārtīgi atsvaidzināju savu veco traumu, tad visu nedēļu neko netiku darījis, jo sāpes bija jūtamas. Bet uz šo posmu tomēr doties gribējās, turklāt jau iepriekš zinot ka būs līdzens skrējiens, sapratu ka kaut ne ātri, bet paskriet man būs iespējams, jo sāpes vairāk jūtamas tieši izdarot tādu kārtīgāku atspērienu(pret kalnu jo sevišķi). Tad nu nolēmu, ka skriešu tā lai nejustu sāpes, un ja tomēr tur kas sāks sāpēt tad krasi tempu nometīšu vai pat pāriešu soļos :).
Kad sildījos, tad sapratu, ka tik traki nebūs :), jo skrienot ar nedaudz citādāku soli kā parasti ir iespējams pārvietoties nesāpīgi :).
Distance-pirmais kp padevās visai labi-uztrāpīju tam mikropauguram labi. Uz otro nedaudz sanāca pacīnīties pa vīteņiem un tad jau tik pa taciņu, kur pa ceļam apsteidzu ejošo un arī traumēto Andi. Neliela apstāšanās pirms 3kp, bet tik lai pārliecinātos par savu precīzu atrašanās vietu. 4,5,6 kp pēc plāna. Uz 7kp sākumā nevarēju izlemt kā skriet un uz ceļa mēģināju saskatīt vai ir kādi ceļu varianti... nope, nāksies vien pa zaļi strīpoto skriet. Paskrēju nedaudz garām punktam. Kad biju pie sev vajadzīgā grāvja, bija sajūta, ka kp jau ir nedaudz pa kreisi no manis, tātad atpakaļ-spīdināju savu lukturi, bet cik tālu varēju saskatīt kp neredzēju, tādēļ nolēmu doties vēl uz priekšu, līdz ieraudzīju jau abu grāvju kopā sanākšanas vietu. Jāskrien vien atpakaļ. Nedaudz saminstinājos pirms 8kp. Uz nākamo biju iesācis skriet pareizi, bet tad pats sapinos meistarībā, jo skatoties kartē redzēju ka jāskrien gar kontūru (kuru gan naktī nevarēja redzēt), bet tad savā paurī izdomāju, ka tas grāvis gar kuru nupat biju skrējis ir tas elements gar kuru man jāpārvietojas, tāpēc novirzījos pa kreisi, līdz vēlreiz ieskatījos kartē un sapratu ka biju virzījies pareizi. Nu kaut kā ļõti veiksmīgi man sanāca uztrāpīt punktam. 10kp ārā uz taciņas un arī ļoti precīzi trāpīju virsū kp. Nākamais kp vispār uz taciņas, tik cauri zaļajam jāizlaužas un skrējiens pa taciņu(mūsu kluba biedrs, nakts meistars Steve Watkins, šeit bija pamanījies ieskriet citā zaļajā un meklējot to taciņu bija izskrējis pavisam kur nevajadzēja un metis baigo līkumu :) ). 12kp otro reizi tauriņa centrā-easy. Uz 13kp sākumā šķita ka iziešanas virziens ir ok, bet kaut kā ilgi nenāca tā lauka mala,līdz beidzot uztrāpīju žogam, bet aiz tā jau tāds pats mežs-ieskatos kompasā un saprotu kur tas ir :) Nav tik traki. Pie paša kp nedaudz apstājos mēģinot izprast apvidu. Kad ieraudzīju punktu un devos tam klāt, jutu/dzirdēju ka viens samērā strauji tuvojas. Pirmā doma ka tas bija Steve Watkins, jo startā viņš turpat aiz manis stāvēja (max2min). Nolēmu turpināt skriet savu skrējienu un ja kāds arī mani noķers tad ja temps būs līdzīgs tad skriešu kopā. Nākamo 14 kp paņēmu labi, kā arī 15kp(atkal taurenīša centrs) burtiski pa līniju. Izksrienot no 15 kp bija pat tāda patīkama sajūta ka kāds (šķiet)ir aiz mainis un tagad turpinot skriet savā tempā mēģinu skriet prātīgi un izmantot nakti, lai iespējams atrautos no sekotāja. Pie 16kp pilnībā apstājos jo tumsā bija grūti visu tur saprast gan dabā gan kartē, bet pēc 15 sekunžu bakstīšanas punktam uzdūros :). ejot laukā redzēju vienu lampu nākam tajā mudžeklī iekšā, nospriedu ka tas ir tas pats nezināmais sekotājs. uz 17 (atšķirībā no dažiem Stīviem) skrēju pa taciņu un kp elementārs. Tālāk distances šķiet garākais etaps, kur liela daļa bija veicama pa lielo ceļu.Ik pa laikam uzmetu skatu atpakaļ, un kad jau biju krietnu gabalu noskrējis pamanīju vienu lampu izskrienam uz ceļa. Ātrums arī bija visai pārsteidzošs -ap 3:45 min/km. Kad nogriezos no lielā ceļa sāku skatīties rūpīgāk kartē, kur tad griezt iekšā-redzu maza taciņa ved cauri zaļajam, to tad arī jāmēģina saskatīt. Iesākumā iepēros zaļajā domādams ka tas ko redzu ir tā taciņa, bet nekā-priekšā pamatīgs biezoknis. izlīdu laukā, paskrēju vēl mazliet uz priekšu un apjuku, jo te tas tumši zaļais, kurš naktī izskatījās kā siena, pēkšņi beidzas un ir tāds kā pusaizaudzis izcirtums... long story short-izrādās tas bija tas pats zaļais un tur arī bija tā taciņa. Uz 19 iespējams vajadzēja tomēr šajā gadījumā skriet pa taisno. 20kp nekādu problēmu. Un uz pēdējo arī šķiet vajadzēja izmantot 13kp kā pēdējo piesaisti, bet izdomāju ka mēģināšu trāpīt punktam virsū no taciņas bez jelkādas piesaistes kur dodos iekšā mežā :) labi ka veiksmīgi atdūros pret lauka stūri, kas par laimi ir turpat netālu no kp. Pēc tam laukā uz ceļa un tik uz finišu .
Biju visai apmierināts ka noskrēju bez sāpēm traumētajā vietā un ar visai pieklājīgu rezultātu. Turklāt pat pamanījos būt ātrāks par Steve Watkins, kurš izteicās ka viņš ir bijis šodien rubish :))
Rezultāti.

Vecā trauma

Šodien, lai arī nedaudz mīnusos vai tuvu nullei ārā, laiks laukā superīgs-spīd saulīte un vēja nav it nemaz. Devos uzskriet sestdienas treniņmaču Nunroyd parkā netālu no Leeds.Skrējiens 4.2km garumā ar veseliem 23kp, kuros šodien jāatzīmējas kontrolkartiņās. Visai liels mauciens, ko šodien laikam nemaz nevajadzēja mēģināt darīt. Skrienot uz 4kp jau sajutu nelielas sāpes labās kājas ahila rajonā (veca trauma). Pa vidu sāpes jau bija tādas kā ļoti ilgu laiku nebija bijušas un sapratu, ka tas noteikti nav labi :) bet tā kā distance nav pārāk gara, tad piebeidzu to. Visai smieklīgs gadījiens pie 16kp-visai strauji tuvojos vienam vecim, bet pie paša kp viņš tā kā ātrāk nokļuvis. Kompostieris viens, tad nu viņam tjip priekšroka. Vispirms viņš nevar to tā īsti satvert, tad sāk locīt vaļā savu saņurcīto kontrolkartiņu (es domāju nu bļin...) un tad vēl nevarot trāpīt savā rūtiņā tik nosaka "sorry mate .." :))) nu tuvu 10 sekundēm viņam prasīja tā atzīmēšanās kamēr es jau biju paspējis visai labi atpūsties :) .
Britu čempis sprintā un vidējā tuvojas straujiem soļiem, bet man kāja galīgi neforši šobrīd jūtas. Sajūtas dalītas-šķiet ka nestartēt būtu stulbi jo čempis tepat netālu un pie tam sprintā ( pieteikties jau noteikti pieteikšos), bet no otras puses ja nespēšu neko izdarīt, lai paliktu labāk, tad vai nu nebūtu prātīgi vispār startēt, vai arī nāksies tūristu tempā kruīzot pa distanci .... :((
Nāks tuvāk manīsim. Ir jau arī visai iespējams ka uz Britu čempi atbrauks abi esošie pirmo divu vietu ieguvēji LV čempī sprintā :)

Kaut kas neštimmē.

Šodien devos Middleton Park, kur notika mūsu kluba rīkotās sacensības, lai paorientētos un iespējams nopelnītu kādus ranga punktus. Sacensību centrs bija ierīkots pie... zirgu staļļiem :) Visai oriģināli jāsaka-aromāts un halle ar smilšu paklāju zirgu izjādēm turpat aiz loga kur pārģērbos. Ierados perfekti uz pašām beigām, un izrādās ka šodien bija dikti daudz skriet gribētāju, jo man pat ierodoties startā nebija kartes manai izvēlētajai distancei (organizatori gan veikli sadabūja).
Mērķis šodien bija maksimāli koncentrēties uz o-tehnikas izpildi un nepieļaut lielas kļūdas-tas principā izdevās, jo neatminos nevienu vērā ņemamu kļūdu, ja nu vienīgi mazas mazītiņas bakstīšanās. Distanci gan uzsāku visai ātrā tempā un bez kļūdām, bet vēl arvien bija jūtamas nelielas muguras sāpes, kuras sajutu pirmoreiz Magnētā Garkalnē otrajos ziemassvētkos un arī ceturtdien skrienot treniņu jutu. Kaut kad īsi pirms 10kp pat apstājos, jo etaps veda pret kalnu un tajā brīdī prasījās apstāties un pastaipīt,palocīt muguru, jo jutu jau krietni vairāk kā sākumā. Labi ka turpinājumā bija visai līdzena skriešana jo tad tās sāpes brīžiem tikpat kā nejutu vispār.
Kad finišēju un man iedeva rezultātu izdruku biju nedaudz pārsteigts ieraugot šā brīža līdera rezultātu uz šo 8.1 km distanci -42:17. Bet tad mani distanču plānotājs rižiks nomierināja, ka tas ir Oli Johnson uzrādītais laiks. Tad jau man vaigs bija nedaudz priecīgāks, jo tik daudz viņam nezaudēju, ņemot vērā šodienas sajūtas skrienot-muguras sāpes un reāli brīžiem šķita ka galīgi neripo uz priekšu un ir grūti skriet it sevišķi pa zirgu izmīdītajām pļavām.
Interesanti bija kad mājās mēģināju uzlikt uz kartes savu GPS ceļu-galīgi kaut kas neštimmēja-ja uz pirmo kp, kur ļoti izteikti var redzēt, kur esmu bijis kp, nobīde bija vien 5-7sek, tad uz nākamajiem jau bija ap 30sekundēm. Labs piemērs bija 6kp kur ļoti labi atceros, ka ieskatījos pulkstenī un tas rādīja 16:52, bet uz lapiņas 17:21. Tāpat arī pie 15kp atceros vēl skrienot pa ceļu uz 14kp pie sevis izdomāju ka 15kp vajadzētu paņemt līdz 40min, kur tad īsi pirms kp iemetu aci laikrādī un tas rādīja 39:55 pret lapiņas 40:26. Kaut gan 14kp bija pēkšņi vienīgais, kur laiks splitos sakrita ar vietu kur GPS saka ka esmu paviesojies 14kp. Un pēc 15 kp atkal jau novirzes, bet finiša rezultāts ta sakrīt(parausta plecus).
Šodienas rezultāti

Pirms un pēc

Pirms Jaunā gada un ziemassvētku brīvdienām bija viens nakts mačiņš slavenajā Golden Acre Park, kur bija izvēles distance. Mans mērķis jau krietni pirms šī pasākuma bija neatkarīgi ne no kā ņemt visus kp. Pirms starta bija zināms, ka būs 2 apļi, tāpēc arī šķita, ka ir visai reāli paņemt visus kp 45minūtēs, kas arī izdevās-ar 20 sekunžu rezervi :) un vēl viena uzvara šajā parkā :)) kopumā jau 4tā (un viena otrā vieta-tāda ir mana bilance šajā parkā)
Pēcāk ziemassvētki un visi no tā izrietošie labumi mājās :) Un protams ka bija arī jāpaorientējas pa LV mežiem. Tādēļ otrajos ziemīšos devos uz Garkalni, kur ir būts kaut kad stipri pasen, bet tāpat zināju ka sagaida visai ātrs skrējiens. Bet ka tik ātrs priekš manis... nebiju domājis, ka spēšu 9.6km distanci veikt 47minūtēs. Kļūdas šeit pieļaut bija grūti, tik mazas neprecizitātes, kur droši vien ka vairāk kā pusminūti nomest varbūt sanāktu, ko lieliski apliecināja faktiskais noskrietās distances garums-bija vien nepilnus 250m garāks.

Par cik jauno gadu ar draugiem sagaidīju 30.decembrī, tad 31.dec. sēdēju mājās, izdzēru divas glāzes šampja un 1.janvārī devos uz mežaparku, kur Jauno gadu uzsāku pa meža takām. Skrēju otru garāko distanci sakarā ar to ka ierados jau 20 minūtes pēc nolikumā noteiktā starta signāla pēdējā pīkstiena. Šo distanci izdevās uzvarēt, kaut pats sākums, nebija diez cik pārliecinošs. Tur daļa vainas jāuzņemas organizatoriem :)) kuri man piešķīra paraugkarti, kuru braucot mājās pētot secināju ka kp ir iedrukāti ar nobīdi :) Tādēļ 3kp meklēju pie mikropaugura nevis ielokā . Bet visā krāšņumā bija ļoti feini gadu noslēgt ar visai pieklājīgā ātrumā veiktu skrējienu un gadu uzsākt ar vairāk kā apmierinošu skrējienu.
Veiksmīgu visiem pūķa gadu ! ! !