Nu cik tad ?

svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

1. aprīļa joki un vēl šis tas















Pēc Britu čempja saķēru kaut kādu nelielu vīrusiņu-apaukstējos un bija neliela temp. Par cik uz darbu gāju, tad atlabšana negāja tik ātri kā gribētos un sestdien pirms joku dienas vēl arvien jutos samērā čābīgi, bet par spīti visam 1.aprīlī devos uz Newmillerdam uzskriet, ko iepriekš , kad uzzināju ka šeit būs mačs, biju nolēmis darīt, jo šajā mežā ir stacionārie KP kurus reiz tādā garākā treniņskrējienā apmeklēju un visu karti izskraidīju. Tāpēc bija ziņkāre jau kopš tās dienas kā būtu šeit skriet mačos. Tāpēc arī devos, kaut gan apzinājos, ka visticamāk to nāksies pēc tam nožēlot. Tā arī bija. Ja uzsākot skrējienu sajūtas bija visai normālas, tad vidusdaļā jau sāku just Britu čempī satraumēto ahilu un uz beigām jau tā stipri vairāk. Turklāt dēļ nelielā slimuma kalnos jutu ka pulss (to sapratu arī bez pulsometra :) ) lido debesīs,līdz ar to ja bija kāds stāvāks kāpums tad pat pārgāju soļos līdz visi četri kambari un priekškambari nomierinās un atsāk savu darbu normālā tempā. Pamanījos arī pieļaut vienu lielu kļūdu, dumju kļūdu uz laimīgo 13KP. Rezultāti šim 1.aprīļa jokam + spliti.
Pēc ši burvīgā pasākuma atbraucot mājās pēc kādas stundas palika reāli sūdīgāk..pagulēju kādas pāris h un jau bija labāk, tā ka varbūt neliela izsvīšana bija pat palīdzējusi, bet ne kājai ... pirmdien gandrīz visu dienu nedaudz kliboju. Tad jau it kā strauji palika labāk ar katru dienu, bet tāpat jau bija pēc Britu čempja. Tā ka es domāju ka kamēr nebūšu samaksājis naudiņu kādam fizioterapeitam vai sporta ārstam lai pasaka kas man par kaiti vai nekaiti tikmēr skriet šķiet nebūtu īpaši prātīgi no kā tad nu tagad arī izvairos.Negribās kaut ko sačakarēt pamatīgi, ja tas jau protams nav izdarīts. Kāpa tuvojas, tāpat vasaras brīvdienas, tapēc gribētos ko darīt un pasākt, bet šobrīd apstākļi ar nav tie pateicīgākie, ja nu vienīgi kāds vēlētos mani nosponsorēt :). Cerēšu uz to labāko, bet pagaidām sekoju līdz LV orient startiem un stāriem :)
Turās !

piektdiena, 2012. gada 6. aprīlis

UK championship nedēļa

Nu jau kā divas nedēļas būs pagājušas kopš Britu čempja un es beidzot kaut ko par to rakstu :). Par visu pēc kārtas.
Pirmdien uz Angliju bija ieradies Latvijas un vispasaules O-sprinta karalis Artūrs, lai šeit patrenētos un nostartētu Britu čempī sprintā un vidējā distancē. Pats centos no rītiem sastādīt viņam kompāniju rīta rosmēs, kā arī trešdien uzskrējām mikromaču piemājas apkārtnē, kuru mums bija saplānojis Andis. Distance bija 5km (6.7 optimālais) gara ar 10kp, kuru vietās bija jāmeklē pastkastes. Nedaudz piekāpos Artūram, kurš šo distancīti veica 28:43 (es 28:58) Jāsaka ka bija visai interesanti orientēties pa vietējo apkārtni. Ceturtdien ar Artūru bijām arī āra basketbola sezonu atklāt. Bumbas mētāšana beidzās ar 1:1 spēli, kur loģiski(Artūrs tomēr regulāri spēlē basketu) piekāpos ar 7:11. Spēle viens pret viens nekad basītī nav bijusi mana stiprā puse-vairāk paticis tjipa vadīt saspēli, dot piespēles un mest truļus(šajā spēlē 6 punktus guvu ar 3 tālmetieniem :)). Piektdien tika izskrieta pēdējā rīta rosme, nostrādātas pēdējās 8h šajā nedēļā un ready to go.
Britu čempionāts sprintā
No rīta devāmies uz vilcienu, lai mērotu ceļu uz York. Kad ieradāmies Yorkā nebija ne miņas no tiem laikapstākļiem, kuri tika iepriekš solīti -ņemiet līdz sauļošanās krēmu :). Diezgan drēgns un apmācies. Sadabūjām taksi, kurš pamatīgi mūs "izslauca". Beidzot bijām nokļuvuši sacensību centrā.
kvalifikācija
Biju apņēmības pilns atdot visu sevi kvalifikācijas skrējienā. Artūrs pat iedeva speciālu drinku, kurš nezinu vai palīdzēja :) . Tualete, Ralph Street komentāri par viņaprāt galvenajiem pretendentiem uz uzvaru, starp kuriem gan Pauliņš netika pieminēts, skrējiens līdz startam un esmu gandrīz gatavs startēt. Man viena starta minūte ar ļoti ātru skrējēju, kluba biedru Ian Nixon. Būtu zinājis ka distances ir praktiski identiskas, būtu mēģinājis viņam no trešā kp turēt līdz, bet nu... nezināju. Uz 1kp neliela kļūdiņa, uz otro jau liku cik iekšā. Distances tiešām interesanti bija plānotas un kp labi izvietoti lielākoties.Uz 5kp atkal neliela kļūdiņa-sāku jau skriet garām kp.Skrienot uz 7kp sev priekšā ieraudzīju kluba biedru Richard Foster kurš startēja minūti pirms manis un skrēja to pašu Heat, jo redzēju no kura groziņa šis karti paķer.Uz 8, 9(radio KP) vilku viņam klāt. Un uz 10 arī jau biju tā ieskrējies ka karti bija grūti lasīt un gluži tāpat kā Richard nepamanīju ka dodoties taisni kp virzienā priekšā ir žogs. Bet labi ka viņš man bija vēl kādu gabaliņu priekšā, jo šis apstājās kas lika arī man piebremzēt un ieskatīties kartē-kas mani paglāba no kļūdas. Nu jau biju viņam priekšā. Līdz 18kp bija vairāk vai mazāk ok. Uz nākamo KP pāri tiltiņam, redzu ka šo žogu/sētiņu ir atļauts šķērsot. Tā arī daru, bet kontrolpunktu nepamanu un aizksrienu par tālu(lielākā kļūda kvalifikācijā). Pēc šī jau beigas ļoti vienkāršas. Finišēju ar rezultātu 15:57, kas man deva 16.vietu no 38 censoņiem. Artūrs šajā pat hītā bija 2ais, vien dažas sekundes aiz ātrā Kris Jones.
Pats sapratu ka noskrienot ideālu skrējienu būtu, kā briti saka "miles away from A final" ātrums bija ne tuvu tam lai tiktu A finālā, kur iepriekš sapņoju ka varētu ieskriet savā mīļākajā O-disciplīnā. Tas gan pierāda ne to vien ka esmu ne pārāk ātrs, bet arī to ka šeit konkurence ir patiešām spēcīga.

Fināls
Bija laiks līdz fināla startiem, par kuriem gan ilgu laiku bija liela neskaidrība-kurš kurā finālā, cikos, kur vispār šī visa info būs pieejama? Pameklējām kafejnīcu pirms fināliem :) Nu nekādīgi nevarēja atrast kafejnīcu :D.
Vispirms programmā bija A fināls, kur startē 18 labākie/ās. Starp dāmām bija arī pasaules čempione sprintā Linnea Gustafsson, kurai gan fināls bija visai neveiksmīgs. Un tad jau čaļi bija gaidāmi. Paliels pulciņš bija izveidojies pie skatītājpunkta un visi kā viens gaidīja elites večus ierodamies vispirms skatītājKP un tad turpat finišā. Mēs protams gaidījām Pauliņu, kurš startēja pašās beigās. Bija cerība, ka Latviešu pārstāvis varētu parādīt Britiem kas ir kas, bet diemžēl kļūda uz 5kp to liedza izdarīt. SkatītājKP Artūrs bija ar turpat aiz muguras Oli Johnson, kurš startēja minūti aiz viņa un savā redzeslokā bija notvēris Grundzāles imperatoru pie tā paša slavenā 5kp. Paldies viņš protams nepateica Pauliņam par to ka izvilka uz sudrabu :). Winsplitos uzliekot opciju times without mistakes Artūram bija pārliecinoši labākais laiks... bet nu ne reālajā dzīvē. Pirmajā trijniekā tika džeki kuri pēc Ralfa domām nebija favorīti uz pirmo troiku. Ja godīgi, tad šos džekus, izņemot Oli, es arī nebūtu iedomājies uz pjedestāla sprinta gonkā. Tas vēlreiz apliecina to cik šeit spēcīga konkurence.
Par cik šis bija WRE mačs, tad GPS iekārtas ir aizliegts izmantot šajās sacensībās. Tādēļ garmins palika somā(atšķirībā no A fināla uzvarētāja, kur džeki ar viņu runājot par to iesmēja) kad devos uz startu. Pa ceļam uz startu sagaidīju Andi finišā, kur ieguvu info ka distance ir daudz inčīgāka nekā kvalifikācijā un ka daļa ved gar "kafejnīcu". Starta vietā biju visai laicīgi-sildījos, staipījos un biju gatavs B finālam. Līdz 9kp bija samērā OK, ja nu vien varēja kādu labāku variantu uz 4 un 5KP. Tad uz 10 kp pieļāvu lielu kļūdu(vismaz minūte), tad vēlreiz uz 13 kp iesākumā ieskrēju tupikā. Kad devos uz 15kp pāri dīķim dzirdēju Pauliņa skaļo balsi :), kur dusmīgs onka viņu pēc tam sabāra :D. Vēl uz 19kp, kurš šķiet bija īsākais etaps sāku skriet pretējā virzienā, tāpēc tik īsā etapā zaudēju salīdzinoši daudz. Finišēju ne visai apmierināts ar veikumu un sāpēm kreisās kājas ahilā :(. B finālā ieņēmu ļoti zemo 62.vietu ar rezultātu 15:26 no kura varēju nomest kādas 2minūtes... Ieguvu savus līdz šim lielākos pasaules ranga punktus :). Starp citu B fināla uzvarētājs britu rangā ieguva vairāk punktus kā A fināla uzvarētājs :) -vēlreiz-konkurence te stipra !
Ātri pēc finiša nodušojos un devāmies uz York centru. Pa ceļam sveicieni dāmām, daži interesanti skatieni :) un vēršanās pēc padoma,kur un kā labāk nokļūt pilsētas centrā, pie viena vietējā. Viņš mums teica ka ir 2 options, mēs gan izvēlējamies trešo :) -paēst kebabā un tad doties uz centru. Diena gara un nogurdinoša, labi pavadīta, labā kompānijā un beidzot bijām mājās. Žēl ka tieši šajā naktī pulksteņi bija jāgriež stundu uz priekšu.




Vidējā distance

No rīta laukā pamatīga migla. Ir sarunāts mūsu darba kolēģis James, ka aizvedīs mūs līdz sacensību centram, jo šamējam tēvs turpat netālu mitinās. Pa ceļam vēl diezgan liela migla, bet tuvojoties sacensību vietai jau var redzēt ka diena būs saulaina un silta. Ierodamies centrā un atrodam vietiņu kur apmesties. Iepazīstamies ar pēdējo KP un finiša taisni. Kad mēs ar Andi jau sākam ģērbties, Pauliņš pamana Matthew Speake mežā (iespējams atdzīvināja KP) un šim uzbļauj. Viņš arī pēcāk pie mums atnāk. Vārds pa vārdam par viņa plāniem un dzīvi, un uzzinam arī ka šis viņam bijis kā treniņpoligons un ka apvidus nav tik viegls kā izskatās uz papīra (par ko man jau pirms tam bija aizdoma). Kā jau vienmēr tualete pirms starta, paņemu iesildīšanās kartīti, kur saprotu ka būs interesanti, jo balto no dzeltenā tur atšķirt nebija iespējams :). Ieraugu arī mūsu jauno kluba biedru Richard Foster, kurš bija piedāvājis 3 vietas uz šo vīkendu mačiem, bet nekādi negribēja atbildēt uz e-pastu un vispār viņu nekādi nevarēja dabūt rokā :). Tad nu vārds pa vārdam un dabūju mums transportu atpakaļ uz Leeds. Skrienot uz startu jutu ka ahils nedaudz sāp, bet paskriet kaut kā jau varēšu.Startā paķeru karti un uzreiz tajā mudžeklī nevaru ieraudzīt kur starts un pirmais kp, kad tas izdodas, uzmetu virzienu un dodos 1kp virzienā.Pa ceļam tāds diezgan purvains vietām kaut gan kartē nekā tāda nav... piefiksēju dīķīti tad esmu uz taciņas un tad jau atklātajā, kur manam kp jābūt.Ne pārāk ātri un pārleicinoši, bet pirmais kp ir atrasts.Uz otro sāku skriet pa 180grādiem (laikam 20kp divnieks nojauca manu uzmanību), bet labi ka visai ātri attopos.3,4kp visai veiksmīgi visu kartē salasu un kp atrodu. Uz 5kp neliela virziena kļūme, un arī šeit pa ceļam diezgan purvains,kaut kartē tik balts, dzeltens un daži mazi grāvīši.Šeit kādas 10-15sek. zaudēju. Uz nākamo jau lielāka kļūda. Paskrienu kp pa kreiso pusi kādu gabaliņu garām, līdz piefiksēju grāvīti un saprotu kur esmu. Te man visu nojauca tas ka KP ir pie mikropaugura uz baltā kontūras.Tādu mežiņu sev priekšā pamanīju un uz to arī devos. Kad pagriezos pa labi un ieraudzīju savu KP biju nedaudz pārsteigts jo tur pilnīgi atklāta teritorija, turklāt tagad dodoties uz punktu šķērsoju purvu kurā man kājas līdz celim.. a šeit atkal nekādu purvu kartē neredzu :). Tālāk trepju pievarēšana un 7kp atrodu oki. Arī 8 un 9 visai viegli atrodu, tad uz 10 ļoti īss etaps, kur minūtes kļūda, jo atkal apjuku tajā kas kartē zīmēts un ko patiesībā redzēju.11,12 tīri normāli, uz 13 ieperos purvā kur nevajadzēja(vajadzēja pa kreiso pusi apskriet). Garais etaps +/- labi. 15,16 labi. skrienot uz 17kp vienu īsu brīdi biju nedrošs vai esmu uz īstās taciņas-viss ok.Šķērsoju vēlreiz sētu ar trepju palīdzību.Uz 18kp man labs vagons pa priekšu, velku visiem garām un cenšos tā sparīgi, bet kad pēc mačiem salīdzinājām splitlaikus, tad biju nedaudz šokēts ka Pauliņam tik īsā etapā zaudēju tik daudz 0:23 vs 0:29. Uz 19kp izvēlos skriet caur 1kp. Pa ceļu skrienot iemetu acis pulkstenī un saprotu ka dēļ ahila nespēju diez cik ātri paskriet un ka mans skriešanas ātrums skrienot pa ceļu diez ko neatšķiras no skriešanas ātruma pa apvidu. Ja parasti pa ceļu varu brīvi paskriet 4:30 un pat ātrāk, tad tagad ātrums bija virs 5min/km. nedaudz paskrienot gar 1kp ieraugu Andi, kurš pirms manis startēja 7min.Ņemot vērā manas kļūdas, kas nebija pārāk milzīgas, es saprotu ka Andis šodien labi velk.Paņemu 19 un uzreiz metu atpakaļ uz 20 un tad pāri laukiem uz 21, kur pa gabalu redzu Anda muguru un velku tik klāt. Pie 21 jau esmu klāt un nekas daudz no distances ar vairs nav palicis, vien daži īsi etapiņi, kur kļūdas nepieļauju un Pauliņa uzmundrināts finišēju. Patīkami bija finiša koridorā skrienot dzirdēt savu vārdu izskanam. Komentētājs saka, ka būs ļoti tuvu, jāpagaida kamēr finišēšu-uz to brīdi ieņemu līderstatusu vien par 2 sekundēm!!! apsteidzot savu kluba biedru Tim Street. Patīkami arī ka distanci iespēju veikt zem 40 min, jo tad vismaz ir sajūta ka ir noskrieta vidējā distance :). Kļūdās gan teju 3 minūtes varēja arī atmest, bet nu...
Nododam Pauliņam informāciju pēc paša vēlmēm un gaidam viņu skatītājKP. Cīņa bija patiešām sīva, jo pirmais trinjieks iekļāvās vien 19 sekundēs !!! un Oli Johnson izcīnija savu 5 vidējās distances titulu. Artūrs finišeja 5vietā ar vēl vienu neizmantotu iespēju, bet gan jau vēl īstajos mačos šogad izšaus. Viņam ar ļooooti sīva cīņa bijusi. Vidējās distances rezultāti. Nu ko, distances noskrietas.Domāju ka nekļūdīšos ja teikšu ka visi varējām arī labāk. bet ir labi kā ir. Pa ceļam uz māju vēl Leeds apciemojām kuģi un MC un tad jau arī Artūra treniņnedēļa UK bija noslēgusies. Bija patiešām forša nedēļa ar lieliskām sacensībām noslēgumā.