Tu nevari paskriet ātrāk nekā tu vari (mission accomplished)

Tātād pagājušosestdien un svētdien bija divas dienas un 3 o-distances ko pieveikt. Sākšu ar sestdienu.Šo maču savā ziņā jau gaidīju gandrīz gadu,jo dikti patikās šis formāts-sprinta(manas iecienītās) distances, turklāt fināla skrējiens ir ar iedzīšanas startu. Lieki teikt un atkal pieminēt ka pērn sanāca totāla izgāšanās iedzīšanas skrējienā,tādēļ šogad biju noteikti noskaņojies kaujinieciskāk un biju daudz pārliecinātāks ka spēšu distances veikt ar minimālām kļūdām.Mērķis pirms šīm sacensībām bija TOP-3 kopējos rezultātos.Jo kā jau rakstīju iepriekš,tad uzstādīt mērķi uzlabot pagājušā gada rezultātu būtu stulbi.
Holt Park-sprint prologue
Distance bija 3.17 km ar 23kp un pa ieliņām, kas jau kārtējo reizi lika maximāli koncentrēties tam ko dari.Skrēju ar jauniegūtajiem apaviem kas viegli kā tukša plastmasas pudele un šķiet ka būs labi skriešanai pa cietu segumu. Sākums bija ok,līdz uz 4kp bik aizrāvu garām,kas šķiet bija lielākā kļūda distancē.Bija pāris variantu kļūdas,kas gan daudz laika domāju ka neprasīja.Tāpēc kad finišēju jutos samērā apmierināts ar paveikto,bet liels bij mans pārsteigums kad nolasīju savu SI un saņēmu lapiņu uz kuras bija mans rezultāts 16:29 un pašreizējais līderis 14:33 !!!  es protams uzreiz Stīvam jautāju kam tad tas padevies ? Pēc ielūkošanās monitora ekrānā un nelaielas pauzes saņēmu atbildi - Chris Smithard (šī gada Britu čempions sprintā) viss skaidrs.Arī Ian Nixon ir  noskrējis labu skrējienu,kas ir daudz aiz līdera,bet ļoti daudz priekšā 3.vietas īpašniekam(šķiet ka tas puisis kurš pērn uzvarēja prologu) Ar Leonu atkal esam blakus,tik šogad mainītās pozīcijās-es esmu iedzinējs un to darīšu par 2sekundēm. Gaidam finālu,kur solās būt(cerams) aizraujoša cīņa par 3 līdz 6.vietu(par mērķa izpildi būs jāpasvīst). Rezultāti  spliti  un šeit arī video  (tā pati distance)
Golden Acre Park-chasing sprint
Ierodoties fināla parkā (samērā zināmā) vēl ir gana daudz laika līdz startam,tāpēc pirms vēl KP nav izlikti nolemju apskriet lēnā riksītī ap parka dīķi. Pēc jau pavisam neilga laiciņa jau apjaušu ka tiekam stādināti uz starta līnijas iedzīšanas skrējienam. Pirms starta padzirdēju ka būs taurenītis -YES. Šķiet ka pirms gada kad uzzināju kur būs šī gada Fat Rascal galvenajam distanču plānotājam Chris Burden izteicu domu ka būtu forši ja fināla skrējienā būtu taurenītis.
Skatos kā aizskrien C.Smithard,tad Nixons,tad Carl Edmonds.Vien pāris sekundes un Leons saņem karti un uzreiz jau arī es.Plāns ir pirmo kp paņemt pirms Leona,kas izdodas vien kādas sekundes 2as.Tiesa gan saņemot karti kādu laiciņu man neizdevās uztaustīt pirmo kp.Šķiet nebiju iedomājies ka tas būs jau uzreiz tauriņa centrs. Dodoties laukā no kp pamanu ka Jack Wood jau mūs noķēris pa 10sek,bet tam nepievēršu uzmanību un koncentrējos uz savu distanci un pēc brītiņa saprotu ka esmu viens(tiem abiem laikam taurenītis ved vispirms otrā virzienā). 2kp bez problēmām. Ceļā uz 3kp man pretī skrien C.Edmonds (viņam tauriņš pretējā virzienā,kas gan manuprāt nav īsti korekti,jo tad distances nav gluži vienādas).3,4,5kp bez lielām problēmām.uz 6to neliels līkumiņš,bet ir ok.paņemu 7kp un vēlreiz(pēdējoreiz) paviesojos tauriņa centrā 8kp,atloku karti uz 9kp-oi jopcik,vēl viens tauriņš :D un pēc tā tik viens kp,tā ka šo distanci varētu nosaukt par vienu lielu taureni :). Uz 9kp labs orientieris-akmens.10,11 no problem.uz 12 zaudēju krietni daudz laika dēļ neizlēmības kā doties uz šo kp. Esot jau augšā uz pļavas pamanu Jack Wood izlienam no džungļiem.Ir mugura kurai sekot uz 13kp(tauriņa centrs) tālāk mums distance sakrīt, un es saprotu ka šī ir cīņa par 4,5vietu(ir pārliecība ka Leons šajā apvidū ir iepalicis, un nav īsti zināms kur un kā veicas Carl Edmonds,kurš startēja apmēram 20sek pirms manis). Izskrienam vēlreiz uz pļavas un saprotu to ka skrienu cik varu,bet Džekam netuvojos, un ir pat sajūta ka viņam ir vēl ātruma rezerves... Viņam neliela kļūdiņa pie 15kp,kas ļauj man nedaudz samazināt atstarpi.Izmantoju viņa muguru uz 16kp un pamanu ka Steve Watkins,kuram ta pati distance tik viņš mums konkurents nav jo ir pie 40niekiem,ir te pat aiz muguras. Vēlreiz izskrienam uz pļavas un redzu ka Jack skrien tā šķībi... tik nodomāju ka te ir mana izdevība,jo palikuši vien šis,tauriņa centrs un pēdējais kp. Kā pats Džeks teica,tad izskrienot uz pļavas kartē bija skatījies uz 12kp un devies tajā virzienā,līdz paskatījies atpakaļ un redzējis mūs atzīmējamies 17kp un sapratis kļūdu. Skrienot uz 18kp priekšā sev ieraugu Carl Edmonds,kurš izskatās ka nav tik pārliecināts par savām darbībām ar kurām šķiet pilsētas apvidū problēmu nav, un ir salīdzinoši lēns.Punktu paņemu uzreiz aiz viņa (to var redzēt video :) ) un bik priekšā Steve. Carl pavisam jocīgi iziet no šī punkta-10kp virzienā,es pats tik močīju laukā uz ceļa,kas gan man arī daudz taisni nesanāk,jo Steve un kameras vīrs jau man priekšā.Uz ceļa ieslēdzu lielāku ātrumu un paskrienu garām filmētājam, un mēģinu ķert rokā Steve.Kalna pakājē šķiet diezgan viegli tieku viņam garām,pārskrienu pār tiltiņu,pieskrienu pie kp un jūtu ka Jack Woods mūs ir noķēris-doma viena, atpakaļ neskatos un pēc pīkstiena izdzirdēšanas maucu cik ir iekšā,jo tagad droši zinu ka šī ir cīņa par 3.vietu Tā sen nebiju skrējis finišu,bija sajūta ka tūliņ sirds pa muti izrāpos, bet Džeks man tāpat tuvojas.Kāpēc tas finišs ir tik tālu?? jūtu ka man vairs nav spēka turēt šo ap 2:18min/km ātrumu un vien aptuveni 10m pirms finiša padodos...,bet ne jau bezcerīgi,jo Džeks jau ar ne pa jokam bija to finišu skrūvējis un nevarēja uzreiz savu identu iedabūt caurumā,kur es jau biju klāt un tā feini(pat ne rupji)spēju savējo nopīkstināt pirmais :D. njāāā.šāda cīņa vēl nebija man bijusi .žēl ka kameras vīrs to visu nenofilmēja,kaut nekur tālu jau viņš nebija.

Pēc finiša ar Jack Woods papļāpājām par šo cīņu un vēl šo to, sapazinos ar Britu čempionu. Tā vien šķiet ka šis būs pārcēlies uz dzīvi šeit, iespējams ka Leeds universitātes students,jo pirms divām nedēļām bija AIRE sestdienas treniņmačā.To jau laiks rādīs vai pagodinās ar savu klātbūtni vēl tuvējos mačus.
Varētu teikt ka labs mačiņš padevās,jo vēlreiz samērā veiksmīgi nostartēju šajā parkā, un mērķis tika izpildīts 100%.jā jā, gribas sevi uzslavēt,jo TOP-3 beigu beigās izdevās sasniegt un vēl pirms tam sev noteicu ka vēlos noskriet maksimāli tīri, tā ka tās salīdzinoši mazās kļudiņas šoreiz neskaitu.Interesants fakts-abas distances esmu noskrējis identisku garumu :)  tā arī vajag mācēt. rezultāti spliti + video  ,kur esmu redzams startā un īsi pirms finiša.

Svētdiena -Yeadon.
Šeit ierados ar domu daudz netrakot,daudz nekļūdīties un sasniegt TOP-6. Principā tas viss izdevās,ja neskaita,ka šur tur tomēr paspiedu. Sapratu to ka Leons ir lieliskā formā,jo daudzos etapos ir bijis krietni ātrāks kā uzvarētājs Ian Nixon,kurš nu galīgi nav liekams maisiņā pie lēnajiem :D.

Rezultāti spliti

5 runči labāki par 2 kucēm

Ļoti sen neesmu neko rakstījis, bet kā jau Andim reiz teicu, tad atšķirībā no pagājušā gada, šogad biju apņēmies to lietiņu mainīt. Kas tad pa šo laiku ir noticis? Nu pirmkārt orientieristu dzīvē lielus priekus atnesa Bērcis ar divām medaļām PČ un fantastisko startu Jukola pirmajā etapā un EČ stafetēs. Pats esmu pamainījis dzīvesvietu bet ne tik tālu kā Andis. Tepat AIRE rajonā vēl esmu. Par saviem O-piedzīvojumiem par visu pēc kārtas.

York City race

Jūnija sākumā bija kārtējais York City race uz kuru bija jādodas jau 3 reizi.Kaut gan par sevi joprojām lika manīt kreisā kāja un nedaudz arī labā, un skriet pa cietu segumu dikti garus gabalus nav veselīgi, tomēr izlaist negribējās. Plāns bija vienkāršs-skriet komfortabli,neforsēt un censties distanci veikt bez kļūdām. Tas principā gandrīz izdevās.Kļūda tika pieļauta uz 16kp,kur aizskrēju garām vajadzīgajai mazajai sānieliņai. Interesants bija distances sākums ar ļoti īsiem etapiņiem pa tādu kā parku ar tenisa kortiem upīti utt. Tur sāku tieši kā gribēju-samērā lēni, bet netaisot kļūdas. un interesanti bija pēc tam vērot splitus un redzēt ka tieši šeit no 3-5kp esmu bijis vadībā :) Beigās jau sāku just traumiņas,jo bija jau arī krietni tuvu 9km noskriets kaut distances garums bija vien 5.5km . Iegūta 9.vieta kas ir normāli.

Magnēts

Pēc apmēram divām nedēļām bija brīvdienas,kuras tika pavadītas Latvijā un kā tad bez orientēšanās? Jau iepriekš tika noskatīts, kur šajā laikā notiek Magnēti un izplānots uz kuriem tad doties. Jau otrajā dienā pēc ierašanās magnēts notika pie Alfas pa slaveno Biķernieku mežu. Zināju uz ko gatavoties-smalks reljefs lielākoties un diezgan aizaudzis.Tāpēc centos nepsihot un pielabot O-tehniku.Diemžēl bez kļūdām neiztikt un vienu tādu pieļāvu uz samērā interesantu kp-bedre pilnīgā līdzenumā un totālā biezoknī :D Tur pa tiem lapenājiem ar mani reizē ganījās kādi 10 cilvēki, līdz kāds uzkāpa tam punktam.Vēl es pamanījos pārķert etapu dēļ jautrā distances plānojuma.Finišēju samērā apmierināts, bija patīkamas sajūtas skriet Latvijas mežā,kurš pilns ar orientieristiem.Rezultāti.  Uzreiz pēc Jāņiem bija magnēts Carnikavā.Kā tad uz šādu dāvanu neierasties-ar kājām nieka 30min. Lija gan traki,visu laiku, tā ka sanāca pa lietu skriet, bet nu neko.Gribējās labi noorientēties kas gan beigās nesanāca.Jocīga kartes kvalitāte. Pēc finiša satiku Toļiku un Līsmani ar kuriem tad drusku papļāpāju. Rezultāti .

Kāpa-3

Nu šīs sacensības protams bija galvenais orientēšanās iemesls manai vizītei.Kopš uzsāku orientierista gaitas Kāpa-3 neesmu izlaidis ne reizi un šis man bija jau 16tais Induļa daudzdiennieks.Bija skaidrs ka še nebūs nekāds magnēts un paorientēties nāksies maķenīt, turklāt vēl 1:15000 mērogs, kurā nav skriets nereāli sen.Lai arī M21S grupa, tomēr dalībnieku saraksts lika noprast ka viegli šeit nebūs.

1.diena

Skrēju uz startu ar domu, ka laiks ir, iesildīties un pastaipīties gan jau paspēšu, bet nekā.Tik daudz sen neredzētu seju un bārdu, ka bija ar visiem kāds vārds jāpārmij un te jau mans starta laiks bija klāt.Bija grūti piecpadsmitniecē skriet, bet sākums bija ok un S grupas censoņus lasīju kā mellenes vienu pēc otras-tādi bosiki kā Edijs fon Šmits, Jubis vecākais un vēl dažas neredzētas sejas. Protams bija kļūdas, kur ta bez tām? Finišēju cienijāmā pozīcijā pēc pirmās dienas un varēju iet baudīt LV beer saulītē :). 

2.diena

Atnesa tikpat smuku laiku kā pirmā.Pirms starta iesildīju muskuļus,ieņamāju ko enerģisku un aidā uz startu. Šajā dienā jau veicās labāk.Jau no pirmajiem kp tīri labi lasījās karte un lukturu atrašana lielas problēmas nesagādāja. Veicās tik labi patiesībā ka pie 6 un 8 kp pat biju vadībā,kuru gan tūliņpat palaidu un atstāju Pļaviņu mežos,jo garajā etapā pieļāvu rupju kļūdu-skriet pa taisno caur izcirtumu. un pēc tam vēl neilgi pirms kp apjuku un pazudos. Beigās kad bija palikuši vien 2kp un zinot savu atrašanās vietu tāpat uztaisīju kļūdu,proti, ieraudzīju Šmitiņu un redzēju ka šis skrien tajā pat virzienā un nodomāju, ka lai arī cita grupa,bet gan jau skrien uz to pašu kp un tik laižu līdzi.Laidu līdzi kamēr attapos ka šis jau skrien pa tālu:)-losis es.Šeit es principā pazaudēju 4.vietu un iespējams arī iespēju pacīnīties pat par TOP-3. Rezultāti un kopējie, kur biju jau 3vietas atkarojis.  Vakarā ar Kažu un Ediju fon Šmitu dzerot alu un sidru izdomājām izmēģināt Taku-o.Tā arī trijatā devāmies distancē vēl pat īsti nesaprotot kas un kā te jādara... cik nu mums izskaidroja un cik pieleca, bet bija jautri, tik žēl ka alus beidzās. Pavīdēja jau doma ka kaut kur tuvāk bodei varētu aižāpot pakaļ. Noķērām pašu Taku lielskungu, kurš mums sāka mācīt kā "jāšauj",bet patiesībā mums līdz viņa satikšanai un pēc tam kad bijām aizlaidušies no viņa veicās krietni labāk. Kaut gan beigās tāpat viņš mums piekāpās :D  Protams ka otrās dienas vakarā balle, kur bija samērā jautri un pie galdiņiem sēdēja pārsvarā S grupas čaļi, un jau sākās cīņa pirms trešās dienas starta :D Rūdis nedaudz iedzirdīja leišus kas mūsu grupā bija starp vadošajiem, Burkāns pats sevi sadzirdīja, Pauliņš mūs izklaidēja ar jokiem par un ar Aldi :)  bija jautrs vakars,bet ne tik daudz rīts...

3.diena

Sajūtas ne no tām plaukstošajām.Kaut kā nokļuvu līdz startam,bet jūtu ka skriet ir grūti.Tas ka esmu 9.vietā un 6nieks principā tepat ir, lika man nedaudz saņemties, kaut gan ticība bija maza ka ar šādām sajūtām būšu kalnu gāzējs.Startēju kopā ar savu kluba biedru Austri, kurš lēnām bet pa ceļu attālinājās...njāā.Bija pāris kļūdiņas jau sākumā, tad pie kāda 6kp purvos noķēru Ozonieti Arvi Gelbi, un abi izlēmām ka šis ir komfortabls temps un laba kompānija lai turpinātu distanci kopā. Ilgi gan tas nebija jo,pie šķiet 7kp un dzirdināšanas mūs noķēra (mani pa 7min) Rūdis. Rūdža tik uzsauc davai maucam kopā.nu bet loģiski. Uzreiz temps pieauga jūtami, man bija nedaudz jāsaņemas lai nepadotos.Skrienot gar viena izcirtuma malu pavērās labs skats pa kreisi-Milzīgs Pļaviņu alnis kapāja pa to pašu izcirtumu.Atzīšos ka brīžiem es skrienot ar šādu ātrumu to 1:15000 nespēju lasīt.Beigās ar Rūdi nedaudz aizmukām no Arvja pret kalnu,bet turpat uz pēdējo kp pieļāvām kļūdu. Finišēju daudz gandarītāks nekā ja viens un krietni ilgāk būtu veicis šo distanci.Rezultāti 3.dienai. Un milzīgs paldies Rūdim kurš mani burtiski ievilka TOP-6  un tik par pāris sekundēm tika apsteigts pirmās dienas uzvarētājs !!! Tā ka principā Kāpa beidzās uz pozitīvas nots :)

Magnēts jau atkal.

Un jau atkal,gluži kā pērn,Mangaļsalā. Šoreiz gan kājās pēc kāpas nebija ne miņas no svaiguma, un līdz ar to skrējiens padevās pavisam pliekans

Sprinta stafetes.

Pēc Latvijas apciemošanas orientēšanās kādu laiciņu netika baudīta,jo diezgan maz kas te pa vasaru notiek. Tā ka 1.septembrī bija pirmais skrējiens kopš jūlija sākuma. Šoreiz tās bija sprinta stafetes Šefīldā, kas šeit notika pirmo reizi. Bet jāsaka gan ka biju gaidījis ko inčīgāku-kartes mērogs tā jau mazs, un tik un tā salasīt bija grūti +farsti tādi ka skrējēji vislaik skraidīja krustu šķērsu.Beigu beigās mēs ieņēmām 6.vietu turpat aiz AIRE 1ās kočiņas un kā mans komandas biedrs Tims teica,tad ļoti sabalansēta komanda mums-visi iekļāvāmies 4sekunžu robežās.Rezultāti

Wombwell

Tā nu sanāca ka nākamās sacensības arī bija SYO rīkotas. Izvēlējos skriet Blue distanci,jo galīgi nejutos svaigs pēc iepriekšējās dienas.Kartes kvalitāte pārsteidza.Tā bija tāda kā mazajos sestdienas treniņmačos pa 2paundi-pavisam blāva. Līdz ar to piem.9kp uz kartes aplītī vispār neko nevar redzēt,kaut gan tur veģetācijas robežai jābūt. Kļūda bija jau uz 1kp kas nekad nav labi.bija vēl pāris kļūdas bet ne milzīgas,skriet bija grūti un iegūtā 2. vieta itin nekādu gandarījumu nesniedza jo zaudēts tika sasodīti daudz.

London City race

Uz šīm atrakcijām devos jau 3 reizi un varētu būt ka no Latvijas censoņiem esmu šajās sacensībās startējis visbiežāk. Skrējās tīri labi,un pirms sava starta jau redzēju provizoriskos rezultātus,kur līderim bija ap 56min.tad  nu nolēmu ka nebūtu slikti ja beigās mans rezultāts arī būtu ap stundu,jebšu bik zem stundas.Sasodīti daudz laika zaudēju tajā pat vietā,kur pērn.Tik šoreiz zaudēju uz to ka ļoti ilgi stāvēju un meklēju labāko variantu,lai neieskrietu strupceļos vai kaut kādos galīgos mēslos kā pagājušogad.Līdz ar to daudz pozīcijas tur zaudētas tika.Bet beigās tik un tā izdevās palīst zem stundas un rezultāts samērā iepriecinošs. te arī spliti. Žēl gan ka nevienu citu no Latviešiem nesatiku(Andis,A.Jansons,J.Baško un K.Jaudzems ne DR.) ar pēdējiem trim savā laikā vienā grupā vienu gadu sanāca skriet :)

CSC Final

Pirmais ceļojums uz Skotiju.Kalni pamatīgi,lietus līst,vēlme doties atklātajā kalnā nav īpaši liela, bet nu kas jādara,tas jādara. Pirms starta satiku Mežmalieti Arni Saltumu,kuram šāda tipa kartes nav svešas. Principā domāju ka šo skrējienu neaizmirsīšu-pa tik vējainu un lietainu laiku nekad nebiju skrējis, un nav brīnums,ka bez vējjakām uz startu nelaida. Pats kļūdas principā lielas netaisīju,tik galīgi nu galīgi nevarēju pavilkties. Ļoti teicami nostartēja kluba biedrs Ian Nixon un vēl vairāki AIREs džeki parādīja labus rez. Bet visus pamatīgi piesmēja Murray Strain,kurš vēl pamanījās pieļaut kļūdu(kur pat šķiet es viņu biju vinējis) Milzīgs bija prieks ka pēc dažām dienām(uz vietas kaut kas bija nobrucis,un rezultātus uz papīras ar zīmuli organizatori nevēlējās rēķināt) uzzinājām ka AIRE pēc divu gadu 5vietas izcīnīšanas spēra milzīgu soli uz priekšu un paņēma galveno balvu. Rezultāti. spliti

Esholt

un visbeidzot aizdevos uz vienu AIRE sestdienas treniņmaču Esholt Woods,kur biju pabijis vienreiz vairāk kā pirms 2,5gadiem. Šo pasākumu bija pagodinājis Britu čempions sprintā Chris Smithard,kurš arī uzvarēja. Mans mērķis bija noskriet bez kļūdām kas izdevās līdz 14kp,kur kļūda,bet ta normāli. Interesanti ka Jack Wood pirms starta runāja ar čempionu un šim teica ka tik līdz pusdistancei skries un pēc tam metīs mieru un nāks atpakaļ.Ko principā viņš arī darīja,jo es viņu redzēju distancē soļojam, bet par cik atzīmēšanās te godīgumu tad viņam gan bija ieskaitīts rezultāts un 2.vieta :)))   ejot caur mežu uz vilcienu pēc distances pētīju karti un radās vairāki jautājumi-kāda vella pēc pie viena ceļa kartē ir iezīmēts viens akmens a dabā ir vēl divi tikpat lieli,bet kartē nava, un kamdēļ viena mikroieplaka dabā ir apm. 1.5x1.5m bet otra bij vairāk kā uz pusi lielāka un atgādināja jau normālu ieplaku... tas nu tā :))  

Tagad briest inčīgas sprinta gonkas rīt ar iedzīšanas skrējienu,kur pērn totāli izgāzos. Šogad doma ir to neatkārtot un uzstādīt mērķi uzlabot pagājušā gada rezultātu būtu ļot stulbi, tādēļ es gribu sev izvirzīt mērķi TOP-3.viegli nebūs,jo ir pieteikušies pagājušā gada lieliski skrejošais Carl Edmonds, šobrīd superformā esošais Ian Nixon, un vēl vairāki urban superstāri kā Leons un jaunā zvaigzne Joe. Bet es cīnīšos, cīnīšos līdz galam :) svētdien ar pieteicu dalību vienās urban gonkās.